Covid-19 pandēmijas pīķa laikos kravu pārvadājumi bija viena no tām nozarēm, kas no ierobežojumiem cieta vismazāk, jo preces starp ražotājiem un pircējiem bija jāpārvadā jebkādos apstākļos. Tagad, kad diktātu globālajos notikumos pārņēmušas Krievijas agresijas sekas, izmaiņas piedzīvo arī kravu pārvadājumi – daļai nākas pārorientēt braukšanas virzienus, un pastiprinās cīņa gan par klientiem, gan autovadītājiem.

Šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar tādu pašu laiku pērn kravu pārvadājumi ar sauszemes transportu ir saglabājušies iepriekšējā gada līmenī. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ar kravas mašīnām šogad pārvadātas gandrīz 78 miljoni tonnu preču. Iekšzemē transportētie apjomi palikuši nemainīgi, bet starptautiskajos kravu pārvadājumos vests par deviņiem procentiem mazāk. Taču, kamēr statistikas dati rāda, ka mūsu uzņēmēji ārvalstīs strādājuši mazāk, skaitļi par izvesto un ievesto preču apjomiem uzrāda augošas tendences.

Tiktāl par statistiku. Bet, ko par biznesu saka pati nozare? To jautāju uzņēmuma "Vervo" direktoram un Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas ģenerālsekretāram Mārim Dreimanim.

Agrāk bonuss bijusi arī Krievijas lētā degviela, bet tagad atceļā ievest drīkst tikai 200 litrus. Tas audzē izmaksas, kas tiek pārnestas uz klientiem jeb kravu pasūtītājiem un nosūtītājiem. Taču preču apmaiņa ar Krieviju arvien ir visai intensīva, secina Dreimanis.

Krievijas karš Ukrainā kravu pārvadājumu nozarei atņēmis arī šīs valsts autovadītājus, jo ukraiņi, kam varēja maksāt mazāk, tagad sargā savu valsti. Taču, piemēram, pārvadājumu kompānijas "Miandum" izpilddirektors Gundars Plūme secina, ka šoferu pašlaik pietiek.

Bet Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas tirgu daļēja zaudēšana pastiprinot konkurenci, novērojis uzņēmuma "Miandum" izpilddirektors.

Uzņēmēji arī atturas kritizēt Eiropas Savienības jaunākos normatīvus, kas stingrāk regulē strādāšanu ārvalstu tirgos un autovadītāju atpūtas režīmu ievērošanu.