Pagājuši trīs mēneši kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, kam sekoja vērienīgu sankciju noteikšana pret Maskavu no rietumvalstu puses. Rietumu amatpersonas turpina norādīt, ka sankcijas ir būtiskas, tās nopietni ietekmē un ietekmēs Krievijas ekonomiku un tās ir jāpastiprina. Tikmēr Krievijas propagandas medijos joprojām izskan balsis, kas sankciju ietekmi noniecina. Tikmēr ekonomisti uzskata, ka sankciju smagā ietekme uz Krievijas ekonomiku vēl tikai gaidāma, un tautsaimniecība nonāks dziļā recesijā. Par to, kā šobrīd sokas Krievijas ekonomikai plašāk stāsta Rihards Plūme.

Maija vidū, pirms pirmā ceturkšņa rezultātu publicēšanas, Krievijas statistikas biroja „Rosstat” vadītāja amatam tika izraudzīta jauna persona – Krievijas ekonomikas attīstības ministra vietnieks, 38 gadus vecais Sergejs Galkins. Liela daļa analītiķu gadiem uzskatījuši, ka Krievijas varasiestādes publisko pārāk optimistiskus statistikas datus. Izskatās, ka to netieši nenoliedz arī pats birojs, kas aicinājis varasiestādes un uzņēmumus uzticēties tā publiskotajiem datiem.

Pēc iebrukuma Ukrainā Krievijas varasiestādes atsevišķu datu publiskošanu pārtraukušas pilnībā, tādējādi apgrūtinot iespēju novērtēt sankciju ietekmi. „Rosstat” aplēses liecina, ka Krievijas ekonomika šī gada pirmajā ceturksnī palielinājusies par 3,5%. Tādējādi reģistrēta vājāka izaugsme kā pērn ceturtajā ceturksnī, kad valsts ekonomika pieauga par 5%. „Rosstat” norāda, ka ekonomikas izaugsmi pirmajā ceturksnī galvenokārt veicinājušas transporta un derīgo izrakteņu ieguves nozares.

"Capital Economics" analītiķi prognozē, ka Krievijas ekonomika šogad samazināsies par 12%, kas būs straujākais kritums kopš 20. gadsimta 90. gadiem. Savukārt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka šogad lēš, ka Krievijas ekonomika šogad samazināsies par 10%. Savukārt Krievijas Finanšu ministrija prognozē, ka 2022. gadā valsts iekšzemes kopprodukts samazināsies par 12%, kas ir sliktākais rādītājs kopš 1994. gada. Tā teikts Finanšu ministrijas iekšējā prognozē, ar kuru iepazinusies aģentūra „Bloomberg”. Nedaudz optimistiskākas prognozes ir Krievijas Centrālajai bankai un Ekonomikas ministrijai.

Vācijas centrālā banka "Bundesbank" uzskata, ka Krievijas ekonomikai Ukrainas kara negatīvās ietekmes dēļ tiks nodarīts ilgtermiņa kaitējums un kara negatīvā ietekme skars gan rūpniecības, gan pakalpojumu nozari.

Plašās starptautiskās izolācijas dēļ Krievijas rūpniecībai pastāv riski zaudēt efektivitāti un piedzīvot tehnoloģisko regresiju, uzskata banka. "Bundesbank" norāda, ka liels skaits kvalificētu Krievijas strādājošo jau devušies darbā uz ārzemēm, un šī tendence kara dēļ, visticamāk, turpināsies.

Ņemot vērā šos izaicinājumus, Krievija turpmākajos gados, visticamāk, aizvien vairāk paļausies uz naftas un gāzes eksportu, taču arī tas vairs nebūs tik vienkārši, kā iepriekš. Noteiktie embargo ietekmēs pieprasījumu, tāpēc Krievijas naftas un gāzes pircēji vēlēsies lielākas atlaides, uzskata Vācijas centrālā banka. Banka prognozē, ka Krievijai drīzumā varētu nākties ievērojami samazināt naftas ieguvi, ņemot vērā pieprasījuma samazināšanos. 

Laika gaitā ir palielinājusies un attiecībā pret ASV dolāru par aptuveni 30% pieaugusi rubļa vērtība. Bet vēl pirms dažām dienām Krievijas rublis sasniedza augstāko vērtību attiecībā pret eiro pēdējo septiņu gadu laikā. Eksperti prognozēja, ka rubļa pozīcijas varētu nostiprināties vēl vairāk, un tas tiek skaidrots ar apmaksas termiņu tuvošanos par Krievijas gāzes piegādēm. 

Situāciju ar rubli sīkāk skaidro Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta vecākais līdzstrādnieks Janis Klūge:

„Krievijas Centrālā banka ir mainījusi spēles noteikumus, tādēļ maiņas kurss tagad ir balstīts uz citiem faktoriem. Pašreiz rubļa kurss mums norāda to, ka no vienas puses Krievija joprojām pietiekami daudz eksportē, kas ir labi Krievijai, bet no otras puses Krievija importē ļoti maz, kas ir slikti. Importa, ārvalstu preču un tehnoloģiju trūkums tieši ir tas, kas ietekmē Krievijas ekonomiku. Lai gan rubļa kurss Krievijā tiek uztverts kā ekonomikas veselības indikators, tas vairs šādu lomu nespēlē. Šis maiņas kurss vairs nenozīmē to, ko tas nozīmēja pirms krīzes.”

Tikmēr Krievijas propagandas medijos sankciju ietekme tiek noniecināta. Prezidents Vladimirs Putins uzsvēris, ka valsts ekonomika stabilizējas un inflācijas kāpuma temps ir palēninājies. Savukārt finanšu ministrs Antons Siluanovs sacīja, ka valdība ir veikusi atbalsta pasākumus, pateicoties kuriem sankciju dēļ ekonomiskā lejupslīde "nebūs tik smaga", un jauni ierobežojošie pasākumi situāciju būtiski neietekmēs. 

Vēl būtiski pieminēt arī parādsaistības. Lai gan Rietumvalstu noteiktās sankcijas Krievijai lielā mērā izolējusi valsti no starptautiskās finanšu sistēmas, izņēmums pieļauts attiecībā uz parādsaistību maksājumu veikšanu. Tiesa šis izņēmums noteikts vien līdz 25. maijam jeb divas dienas pirms Krievijas nākamā parādsaistību maksājuma.