Laikā, kad valstis turpina ekonomikas atkopšanās centienus, daudzviet nākas saskarties ar citām problēmām, tostarp enerģijas krīzi un pieaugošo Covid-19 uzliesmojumu. Šī gada sākumā līdz pirmskoronavīrusa līmenim atguvās arī Krievijas ekonomika, kas notika ātrāk, nekā sākotnēji gaidīts. Tomēr tagad šī valsts saskaras ar nopietniem nelabvēlīgiem apstākļiem, kas meklējami gan pašmājās, gan ārpus robežām.

Covid-19 uzliesmojums Krievijā turpinās, un teju katru dienu krīt mirušo rekordi. Lai gan plaši valsts mēroga pasākumi netiek ieviesti, reģionālās varasiestādes jau rīkojas. Tā, piemēram, Maskava, kas ir koronavīrusa epicenters, ir noteikusi, ka nevakcinētiem cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem, no pirmdienas četrus mēnešus maksimāli daudz jāuzturas mājās. Savukārt Sanktpēterburgā no 30. oktobra līdz 7.novembrim tiek izsludināts daļējais „lokdauns”. Šajā laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins arī izsludinājis brīvdienas, darbiniekiem saglabājot darba algu. Citi reģioni tikmēr nosaka vakcinācijas sertifikāta nepieciešamību dažādiem pakalpojumiem. Skaidrs - jo plašāki un stingrāki ierobežojumi, jo vairāk tie ietekmēs ekonomiku, tādēļ Krievija, līdzīgi kā to dara arī citas atsevišķas valstis, ar ierobežojumu ieviešanu nesteidzas.

Krievijas Centrālā banka nav pazeminājusi ekonomikas izaugsmes prognozes, proti, iekšzemes kopprodukts 2021.gadā palielināsies par 4–4,5%, bet 2022.gadā – par 2%-3% (iem). Tomēr banka atzīmēja, ka ekonomikas lejupslīdes pazīmes jau vērojamas daudzās tautsaimniecības nozarēs, un lomu spēlējusi pasaules piegādes ķēžu krīze. Analītiķi norāda, ka Krievijas ekonomiku noteikti jaunākais Covid-19 uzliesmojums noteikti ietekmēs. Jau septembrī tika sasniegts augstākais inflācijas līmenis kopš 2016.gada, bet ekonomisti brīdina, ka tā vēl turpinās kāpt. Centrālā banka norādīja, ka inflācija „aug ievērojami virs prognozētā līmeņa un sagaidāms, ka 2021.gada beigās tā būs 7,4-7,9% (tu) robežās” — tas ir liels pieaugums salīdzinājumā ar iepriekš jūlijā noteikto prognozi zem 6% (iem).

Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina uzņēmusi agresīvu pieeju inflācijas savaldīšanai un jau vairākus mēnešus brīdinājusi, ka cenu kāpums draud izjaukt Krievijas atveseļošanos. Banka piektdien par 0,75 procentpunktiem paaugstināja procentu likmi līdz 7,5%. Nabiuļina sacīja, ka opcijas paredz arī tālāku likmes paaugstināšanu, jo mērķis esot samazināt inflāciju atpakaļ līdz 4% līmenim. Tas gan esot ļoti optimistisks scenārijs, uzskata reitingu aģentūras NKR vecākais direktors Aleksandrs Proklovs.

Kā uz vienu no inflāciju vecinošiem faktoriem, krievu ekonomisti norāda uz prezidenta Vladimira Putina dāsno naudas piešķiršanu pensionāriem un militārpersonām pirms pagājušā mēneša parlamenta vēlēšanām. Kompānijas „Sova Capital” ekonomisti prognozēja, ka jaunie ierobežojumi varētu Krievijas ekonomikas izaugsmei šogad atņemt aptuveni 0,3 procentpunktus. Bet kaitējums varētu būt lielāks, ja Kremlis nolems brīvdienas pagarināt. „Sova Capital” galvenais ekonomists Artjoms Zaigrins skaidrojis, ka pakalpojumi veido vairāk nekā trīs ceturtdaļas no Maskavas ekonomikas, tādēļ stingrajiem ierobežojumiem, visticamāk, būs būtiska ietekme. Savukārt ekonomists Dmitrijs Dolgins norāda, ka būtībā Centrālā banka neuzskata, ka tai būtu jāreaģē uz pandēmiju.

Tikmēr aktuāls jautājums ir arī enerģijas krīze. Kā raksta “Wall Street Journal”, mērķis izskaust fosilo kurināmo ir palielinājis Eiropas atkarību no dabasgāzes, kuras galvenā piegādātāja ir tieši Krievija. Arī Krievijas kaimiņvalstī Ķīnā šobrīd izvēršas enerģijas krīze. Ķīnā elektrības trūkuma dēļ vairākas provinces ir spiestas ieviest jaudas normēšanu, un septembra beigās Ķīnas varas iestādes lūdza Krievijas elektroenerģijas ražotāju “Inter RAO” palielināt piegādes Ķīnai. Krievijas kaimiņa enerģētikas infrastruktūra vēl nav gatava Pekinas centieniem ierobežot emisijas, un tas paver jaunas iespējas Krievijas ogļūdeņraža eksportētājiem. Ķīna cenšas pakāpeniski samazināt savu atkarību no oglēm, taču tas nav viegli, ņemot vērā, ka fosilais kurināmais saražo vairāk nekā 67% no valsts elektroenerģijas.

Kamēr vēl turpināsies enerģijas avotu maiņa, Krievija turpinās būt ieguvēja arī no ogļu piegādēm Ķīnai. Bet ne tikai. Viens no iespējamiem ogļu aizstājējiem ir gāze un paredzams, ka līdz 2035.gadam Ķīnas pieprasījums pēc gāzes dubultosies. Kur to ņemt? Protams, arī Krievijā. Nafta un gāze jau pašlaik veido vairāk nekā 60% no Krievijas eksporta uz Ķīnu. Gāze Ķīnā no Krievijas nokļūst pa gāzesvadu “Sibīrijas spēks” un jau tagad ir plāni par “Sibīrijas spēka 2” izveidi. Kopš 2019.gada Maskava Pekinai piegādā arī sašķidrināto gāzi. Ekonomisti jau minējuši, ka ievērojama Krievijas ekonomikas pieauguma daļa tiks nodrošināta tieši palielinoties naftas un gāzes eksporta apjomiem.