Kultūras iestādes Latgalē mēģina rast risinājumu, lai esošais kolektīvs nebūtu jāsamazina. Tomēr situācija nav iepriecinoša, jo vairāk ir nezināmā un jautājumu, un ir grūti plānot turpmāko darbību. Ir skaidrs, ka kultūras jomai ir nepieciešams atbalsts no valsts, lai spētu pārdzīvot šo laiku. Sižetā par to, kā šajā laikā dzīvo Latgales vēstniecība Gors, Daugavpils teātris un Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs.

Kopš marta kultūras dzīve klātienē ir uzlikta uz pauzes. Kultūras iestādes apmeklētājiem ir slēgtas, ieplānotie pasākumi atcelti vai pārcelti uz vēlāku laiku, nezinot, vai arī tad tie patiešām varēs notikt. Ir neziņa un finansiāli zaudējumi, situāciju raksturo Latgales vēstniecības Gors vadītāja Diāna Zirniņa.

“Mūsu saimnieciski ieņēmumi kopš marta līdzinās gandrīz nullei, tādējādi ir izveidojušās nepatīkamas šķēres, jo mums ir jāskatās, kā mēs tālāk finansiāli spējam vai nespējam darboties un kā mēs spējam vai nespējam saglabāt izveidojušos darba kolektīvu un darba vietas.

Valdības lēmumi pirmie pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas bija visai cerīgi, jo mēs atbildām gandrīz visiem kritērijiem, kas ļautu saglabāt darbavietas un daļu no darbiniekiem sūtīt dīkstāvē, tomēr ir viens kritērijs, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem šāds atbalsts tiek liegts.”

Darbinieki martā devās neizmantotajos ikgadējos atvaļinājumos, taču aprīlī pakāpeniski atgriezās darbā. Daļa no viņiem ir dīkstāvē, otrai daļai ir iespēja pabeigt darbus, ko ierastajā intensīvajā  režīmā nav izdevies paveikt, tomēr, ja situācija nemainās, nodrošināt darbiniekiem noslodzi līdz gada beigām nebūs iespējams.

“Bet negribas teikt, ka jānokar degunu, ir jāmeklē jauni veidi, kā to darīt, bet absolūti bez valsts atbalsta, bez vai nu dīkstāves kompensācijām, vai bez zaudējuma kompensācijām kultūras infrastruktūras objektiem tas būs absolūti neiespējami,” norāda Diāna Zirniņa.

“Uz to brīdi, kad bija ārkārtējais stāvoklis pasludināts, bija ļoti daudz izrāžu izpārdotas līdz pat aprīļa beigām un uzsākta biļešu pārdošana uz maija izrādēm.”- Tā, piemēram, Daugavpils teātrī zaudējumi tiek rēķināti uz 50-60 tūkstošiem. 

“Vismaz uz doto brīdi mēs nevaram rēķināties pagaidām ne uz kādu finansiālu palīdzību un varam rēķināties ar to, ko varam paši izdarīt,” saka teātra valdes priekšsēdētājs Oļegs Šapošņikovs.

Tāpēc vienojoties ar teātra darbiniekiem tika samazinātas slodzes un atlīdzība. “Tas ļautu mums pie nosacījuma, ka rudenī mēs varētu atsākt spēlēt izrādes un pārdot biļetes, tas mums ļautu pabeigt gadu bez zaudējumiem, ja neskaita to, ka katram teātra darbiniekam ir privātie zaudējumi. To var nosaukt par upurēšanos, lai varam saglabāt visus darbiniekus štatā, nesamazināt to, pagaidām mēs to neplānojam darīt,” piebilst Oļegs Šapošņikovs.

Ierastā mākslas dzīve ir pārkārtota arī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šajā periodā no biļetēm, no konferenču zāles, no rezidenču istabu izīrēšanas divos mēnešos ieņēmumi bija no 25 līdz 30 tūkstošiem, tomēr Marka Rokto centrā valda lielāka rosība,  gatavojoties uzņemt apmeklētājus, stāsta centra vadītājs Māris Čačka.

“Šīs sarunas ir bijušas, ka no 13.maija kultūras institūcijas, kas ir muzeji, bibliotēkas un arhīvi, varētu atsākt darbu, bet, protams, lai mēs spētu atsākt darbu, ir nepieciešamas gan Veselības ministrijas rekomendācijas, kā mums apmeklētājus jāsagaida, kādi ir nepieciešamie ierobežojumi, mums ir jāseko līdzi šīm vadlīnijām, kuras mums ir noteikti jāievēro.”

Daugavpils teātris cer, ka  rudenī varēs spēlēt izrādes, kas bija paredzētas šajā sezonā, un uz kurām skatītāji jau ir iegādājušies biļetes, kā arī piedāvātu jaunas. Savukārt Latgales vēstniecībā Gors ļoti vēlētos, lai drīzumā būtu iespējams organizēt pasākumus līdz 200 cilvēkiem. Protams, ir arī jautājums, cik aktīvi būs skatītāji, izmantojot piedāvājumu, kas, atļaujot rīkot pasākumus, būs ļoti blīvs. Ir bažas, vai cilvēki varēs finansiāli iegādāties biļetes un vai, esot līdzās vairākiem desmitiem citu apmeklētāju,  jutīsies droši?