Vasara ir laiks, kad Latvijā notiek daudz kultūras pasākumi - pilsētu svētki, dažādi koncerti un festivāli. Vai kultūra naudu tikai tērē, vai no šiem pasākumiem ir arī ekonomiskais ieguvums? Nopelna uzņēmēji, kas tūristus pabaro un izguldina, bet vai var nopelnīt arī pasākumu rīkotāji?

Vai var izmērīt kultūras monetāro vērtību? Latvijas Kultūras akadēmijas docente Ieva Zemīte apstiprina, ka var. Tiesa gan, kultūras pasākumiem jābūt lieliem masu pasākumiem. Peļņu gūst, piesaistot sponsorus vai ilgstošus sadarbības partnerus, un tirgojot biļetes.

Bauskā vasarā notiek kantrī festivāls, novada svētki un vairāki mūzikas un mākslas festivāli. Ne visus pasākumus rīko pašvaldība, tāpēc Bauskas kultūras centra direktors Jānis Dūmiņš stāsta, ka peļņu novērtēt nevar, jo pašvaldība kultūras pasākumus dotē.

Ieva Zemīte uzsver, ka katram kultūras pasākumam ir savi mērķi. Piemēram, pilsētas svētkos galvenais nav peļņa, bet sociālā ietekme – radīt iedzīvotājos kopības sajūtu un patriotismu.

Rīt, 25. maijā, Salacgrīvā notiks jau ceturtais Reņģēdāju festivāls. Tā idejas autors un vadītājs Dzintris Kolāts stāsta, ka pat ar Zivju fonda atbalstu, festivāls rīkotājiem visdrīzāk beigsies pa „nullēm”. Bet tas ir svarīgs vietējiem iedzīvotājiem un viņu saimnieciskajai rosībai.

Pasaules prakse liecina – lai kultūras objekti pelnītu, nepieciešams ilgs darbs pat 15 vai 20 gadu garumā un lielas dotācijas. Latvijas Kultūras akadēmijas docente Ieva Zemīte vērtē, ka vēl par agru spriest, kāds būs reģionālo koncertzāļu ekonomiskais pienesums, bet lielāka ekonomiskā aktivitāte reģionos ir jūtama.

Kultūras objekti ir tas magnēts, kas piesaista tūristus, un kultūras sociālo vērtību nevar vērtēt atrauti no ekonomiskā aspekta.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.