LSM ziņās: Kārsavas novada biškopis: Bioloģisko medu ir aizvien grūtāk nodrošināt

Eiropas parlamenta deputāti aicina Komisiju pastiprināt ES apputeksnētāju iniciatīvas pasākumus un nākt klajā ar jaunām ierosmēm bišu un citu apputeksnētāju aizsardzībai. Arī Latgales biškopjus uztrauc pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā un dabisko pļavu samazināšanās reģionā. Savukārt lauksaimnieki uzskata, ka pašlaik Latvijā bites un citi apputeksnētāji joprojām ir drošībā.

Kārsavas  novada  bioloģiskās zemnieku saimniecības “Kramiņi” saimnieks Rolands Zelčs ar biškopību nodarbojas ne pirmo gadu desmitu, pārzina gan bišu dzīvesveidu, gan slimības.

Aizvadīto gadu bitēm viņš raksturo kā labvēlīgu. Bijusi laba medus ražu , tātad arī konkurence medus tirgū  ir lielāka. Pašlaik Rolanda Zelča 80 bišu saimes atrodas 40 km attālumā no mājām.

“Agrāk bites atradās tuvāk mājām, taču sakarā ar to, ka konvenciālā lauksaimniecība plešas plašumā, visi tīrumi, kas agrāk bija pļavas un ganības, tiek aparti, un  ganību bitēm paliek aizvien mazāk. Mums ir bioloģiskā saimniecība un tas nozīmē, ka pastāv tāda prasība , ka 3 kilometru rādiusā  no bišu dravas nedrīkst būt konvenciālie lauksaimnieki. Es to nevaru nodrošināt un esmu spiests bitītes vest kaut kur uz kaimiņu pagastu vai pat kaimiņu novadu. ”

Lai arī saimnieks atzīst, ka paša bišu dravai ar graudaugu un rapša sējumu miglošanas sekām nav nācies saskarties, viņu uztrauc, ka bioloģisko medu ir aizvien grūtāk nodrošināt.

“Izskatās, ka zemnieki nepārkāpju miglošanas noteikumus, miglo vēlu vakarā  vai pa nakti, bet tāpat tās atliekvielas uz  augiem paliek un bite nākošajā dienā lido  un tāpat tur kaut kas  tiek ienests bišu stropā un medū. Bitēm arī tas kaitē, tāpēc daļa bišu iet bojā. Mūsu Latgales pusē tas varbūt nav tik izteikts, bet pa Zemgales pusi, tur ir diezgan nopietni. Tur pat bija tiesas prāva pret dāņu zemnieku un bitinieks vinnēja tiesā.”

Bioloģiskais lauksaimnieks Rolands Zeļčs pārliecināts, ka gan Latvijā, gan Eiropā, gan visā pasaulē bites un citus apputeksnētājus apdraud gan klimata pārmaiņas, gan cilvēka darbība, tostarp arī pesticīdu pielietošana.

“Daudzi cilvēki varbūt nezina, ka tagad ir izveidota Eiropas pilsoņu iniciatīvas grupa “Glābiet bites un lauksaimniekus”. Tas nozīmē, ka tagad tiks vākti paraksti, lai samazinātu  pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā, bet ar 2035. gadu  plāno vispār aizliegtu to pielietošanu. Es nezinu kā tas izdosies. Tas būs ļoti grūti. Grūta cīņa būs.”

Savukārt agronoms – konsultants  Rūdis Romanovs, kurš ilgu laiku strādājis Augu aizsardzības dienestā, ir pārliecināts, ka situācija nav tik dramatiska, un vismaz Latvijā bites šobrīd nav apdraudētas, jo konvenciālā lauksaimniecība tiek kontrolēta.

“Bitēm ir kaitīgi insekticīdi, uz to marķējuma tas arī ir rakstīts  un ar katru gadu Eiropas komiteja aizvien vairāk svītro tos līdzekļus  no reģistra. Vārdu sakot, notiek to darbīgo vielu izvērtēšana – vai tās nav vai ir kaitīgas un, ja pastāv kaut vai mazākās aizdomas, tā viela tiek svītrota no augu aizsardzības reģistra un lauksaimnieks to nepielieto.

Jebkurus insekticīdus, kas ir bitēm kaitīgs nepieciešams miglot no plkst. 22. 00 līdz plkst. 6.00 . Un to lauksaimnieki strikti ievēro. Jo sekas ir pēc tam ne tikai lauksaimniekam, bet arī biškopim. Lauksaimniekam tas ir ne tikai administratīvais sods un iekļūšana melnajā sarakstā, bet arī krietni Eiropas maksājumu samazinājumi. Tāpēc lauksaimnieks neriskēs izmantot nepareizo augu aizsardzības līdzekli.”

Zemnieku Saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons uzsver, ka sadarbojoties un produktīvi komunicējot, lauksaimnieki un bitenieki var panākt kompromisu un konvenciālās lauksaimniecība nebūt nav tas galvenais faktors, kas ietekmē bites un citus apputeksnētājus.

“Svarīga sadarbība ar lauksaimniekiem, jo lauksaimnieki nevar iztikt bez lauksaimniekiem un arī biškopji bez lauksaimniekiem. Mums ir ļoti daudz labu piemēru, kur lauksaimnieki sadarbojas ar biškopjiem un tiek iegūta rapša medus, griķu medus. Zālāju sēklu audzētāji sadarbojas lai pēc tam varētu audzēt  sarkano āboliņu un iegūt lielāku āboliņa sēklu ražu. Tā kooperācija ir bijusi un tā arī būs.”

Lauksaimniecības pesticīdi, klimata pārmaiņas, urbanizācija – tas viss daudzviet Eiropā  ir novedis bišu pastāvēšanu līdz kritiskajai robežai, un bez politiskas rīcības bišu samazināšanos būs gandrīz neiespējami apturēt. EP deputāti aicina Komisiju pastiprināt ES apputeksnētāju iniciatīvas pasākumus un nākt klajā ar jaunām ierosmēm bišu un citu apputeksnētāju aizsardzībai.