LSM ziņās: Kā investēt un neļaut inflācijai apēst naudu uzkrājumu kontā?

Daļai iedzīvotāju Covid pandēmijas laikā palielinājušies uzkrājumi. Ja nauda vienkārši stāv noguldījumu kontā, inflācija tās vērtību samazina. Viens no veidiem, kā likt naudai pelnīt, ir ieguldīt to investīciju fondos vai biržas tirgos, lai gūtu papildus ienākumus no ieguldītā kapitāla. Ar kādu naudas summu sākt, kādus investīciju veidus izvēlēties?

 

SEB bankas veiktā aptauja liecina, ka puse no Latvijas iedzīvotājiem neveic nekādus ieguldījumus. Galvenie iemesli ir brīvu līdzekļu trūkums, bailes no iespējamiem zaudējumiem un zināšanu trūkums par norisēm finanšu tirgos. Katru mēnesi ieguldīt investīcijās līdz 20 eiro būtu gatavi 27%, no 20 līdz 50 eiro – 24% aptaujāto iedzīvotāju. Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Reinis Jansons stāsta par trim klasisko investīciju veidiem.

Statistikas dati liecina, ka iedzīvotāju interese par akciju un vērtspapīru tirgu Baltijā palielinās. Nasdaq Riga vērtspapīru tirdzniecības speciāliste Laima Viškinte stāsta – ja pagājušā gada augustā biržā vienā dienā notika darījumi 1 miljona eiro apmērā, tad šogad – jau 4,2 miljoni eiro apmērā. Katrs trešais darījums bijis ar 10 vērtspapīriem, un tas nozīmē, ka tos pircis vai pārdevis tā saucamais mazais investors.

 

SEB bankas finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš stāsta - no tiem iedzīvotājiem, kas šobrīd veic investīcijas, 60% to dara reizi mēnesī un iegulda 20 līdz 50 eiro. Latvijas iedzīvotāji aktīvāk investē pensiju fondos un trešajā pensiju līmenī, lietuvieši un igauņi – nekustamajā īpašumā. Lai palīdzētu iedzīvotiem orientēties investīciju jomā un noteikt riska līmeni, SEB banka savā mobilajā aplikācijā izveidojusi īpašu rīku - Roboinvestoru.

Tātad, investējot jāpatur prātā gan riski finanšu tirgos, gan tas, ka, piemēram, no 30. septembra līdz 3. septembrim, tātad 5 dienu laikā, krāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši 415 000 eiro.