Tūrisma jomā strādājošajiem strādāt pandēmijas laikā nebūt nav viegli. Lai gan tiek meklēti veidi, kā ieinteresēt potenciālos klientus, mainot un pilnveidojot pakalpojumu klāstu vai piedāvājot atlaides, otrais gads, kas tika pavadīts pandēmijas laikā, kopumā Latgalē nav nesis pozitīvas pārmaiņas.

Latgales reģiona Tūrisma asociācijas „Ezerzeme” valdes priekšsēdētāja Jeļena Kijaško, raksturojot situāciju tūrisma jomā pēdējo divu gadu laikā, uzsver, ka ir uzņēmēji, kuri  spējuši ne vien pielāgoties, bet arī attīstīt savu pakalpojumu, tomēr ne visiem ir tik viegli gājis, jo tūristu plūsma nekļūst lielāka.  Vairāk par statistikas datiem, kas atspoguļo šā gada desmit mēnešu darbību,  stāsta Jeļena Kijaško. „Tāpat kā pagājušajā gadā daļēji tūrisma nozari izglāba vietējais tūrisms, dati rāda, ka

98 procenti bija iekšzemes tūristi.”

Taču vietējā tūristu plūsma nav pielīdzināma, kad laikā pirms kovida uz Latgali devās atpūsties tūristi arī no citām valstīm.

„Līdz ar to, protams, vissmagāk to izjuta pilsētas viesnīcas, jo pirms pandēmijas laikā aptuveni 50 procenti pilsētas viesnīcu apmeklētāju bija ārzemju tūristi. Tagad šis skaits saruka trīs reizes.”

Šajā gadā aktīvā tūrisma sezona ilga sešus mēnešus. Un, jāteic, šajā laikā, ja salīdzina ar pirmo pandēmijas tūrisma gadu, rādītāji ir pat sliktāki. Tūristu skaits, 2021.gadā, ir samazinājies par 170 tūkstošiem jeb 17 procentiem.

„Varbūt arī 2020.gadā mūsu pašu Latvijas iedzīvotāji aktīvi ceļoja, tas bija pirmais gads, tas bija viņiem atklājums – atklāt reģionus, atklāt kaut ko jaunu, bet jāatceras, ka

pagājušo gad robežas bija ciet, šogad tomēr piesardzība ir, ierobežojumi ir, bet robežas ir vaļā,

un, protams, Latvijas iedzīvotāji ceļo arī ārpus Latvijas.”

Tūristus visvairāk ir interesējuši muzeji un ekspozīcijas, dabas objekti, aktīvās atpūtas iespējas. Rēzeknes novada viesu māja „Stikāni” atrodas netālu no Nagļiem, blakus Orenīšu zivju dīķiem. Atpūtas piedāvājums veidots dabas mīļotājiem un tiem, kuri aizrāvušies ar putnu vērošanu. Viesu māja darbojas četrus gadus par to, kā  šajā laikā veicās, vairāk stāsta viesu mājas saimniece Dace Stikāne.

„Mēs esam sākuši strādāt 2018.gadā, mums ir divi gadi bez kovida un divi gadi ar kovidu. Un ja sākotnēji mums bija plāns orientēties vairāk uz ārzemju tūristiem, kas interesējas par dabu un putniem, tad šobrīd simprocentīgs pieprasījums ir no vietējiem.”

Par pieprasījumu nevar sūdzēties, pēdējās divas sezonas esot līdzīgs, vien šajā laikā, lai ievērotu epidemioloģiskās prasības, nevar uzņemt vienlaicīgi tik daudz cilvēku, cik atļautu telpas. Šajā sezonā bijuši divi ārzemju viesi: viens no Krievijas un otrs no Francijas.

„Es teikšu, ka mēs jūtamies stabili,

būs vai nu vietējie, vai es ceru, ka atvērsies robežas, tad varēsim savu sākotnējo mērķi piepildīt un uzņemt ārzemju tūristus, jo tā iestrāde ir, ka viņi zina mūs, ir gatavojušies braukt, es ceru, ka būs labi.”

Kopumā Latgalē ārvalstu tūristi, kas veido šogad vien 2 procentus, visvairāk bijuši no Lietuvas, mazāk Igaunijas, vēl mazāk Vācijas, Polijas. Naktsmītnēs ārvalstu tūristu skaits nesasniedz pat 9 tūkstošus, un tas ir maz, uzsver Latgales reģiona Tūrisma asociācijas „Ezerzeme” valdes priekšsēdētāja Jeļena Kijaško.

„Tas ir katastrofāli maz, jo 2019.gadā vienā Rēzeknes pilsētā nakšņoja 13 tūkstoši ārvalstu viesu.”

Domājot par jauno tūrisma sezonu, Latgalē aicinās ar piedāvājumu aktīvai atpūtai dabā, proti, izveidots ir Eiropas Velo maršruta Latgales posms, kas ved cauri visai Latgalei, un šogad ir iesākta garā pārgājienu Ezertakas marķēšana,  taka apvienos vairāk nekā 140 dažādas apskates saimniecības, viesu mājas un tūrisma pakalpojuma sniedzējus.