Darba ņēmējiem trūkst pārliecības par savu varēšanu, savukārt darba devējus biedē nezināmais, un nav pielāgota vide – tie ir daži iemesli, kādēļ cilvēkiem ar invaliditāti ir krietni sarežģītāk iekļauties darba tirgū. Latgalē, kur ir vislielākais bezdarba līmenis, visvairāk ir arī reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti – 46% no Latvijas kopējā bezdarbnieku ar invaliditāti skaita.

Valdis Laganovskis ir invalīdu biedrības „Impulss” vadītājs. Nevalstiskā organizācija darbojas Rēzeknē un apvieno cilvēkus ar kustību traucējumiem. Atbildot uz jautājumu, vai cilvēkiem ar invaliditāti ir grūtāk atrast darbu, Valdis Laganovskis norāda, ka ir dažādas situācijas, proti, tas ir atkarīgs arī no paša cilvēka vēlmes un pārliecības par saviem spēkiem.

„Ja agrāk par cilvēkiem ar invaliditāti dzirdēja maz, vairāk viņi sēdēja pa mājām un viņi nebija sociāli integrēti. Tad tagad

cilvēks ar invaliditāti nav vairs atdalīts no sabiedrības,

un līdz ar to ļoti daudzi ir kas mūsu biedrībā strādā, ir pašnodarbinātie. Biedrībā ir kas daudzus gadus strādā bankā. Tas nozīmē, ka viņš ir spējīgs konkurēt attiecīgā darba tirgū, viņš ir nepieciešams darbinieks, līdz ar to viņš turpina to darbu.”

Tomēr nākas saskarties arī ar to, ka darba devēji darbiniekus ar invaliditāti nevēlas redzēt savā kolektīvā. „Dažkārt, jā, sastopamies, ka darba devējs, ja viņš izdzird, ka cilvēks ar invaliditāti, un, ja viņam ir, kā pateikt, aizspriedumi, viņš cenšas izvairīties no tādiem cilvēkiem.”

Trūkst arī izpratnes par to, kas ir vajadzīgs cilvēkiem ar invaliditāti, un ne visi darba devēji ir gatavi pielāgoties.

„Ja es sēžu ratiņos, man dienā ir nepieciešams vismaz pusstundu, stundu izstiept mugurkaulu, lai tālāk varu darboties. Vai katrs darba devējs to sapratīs, ka kaut kur ofisā nepieciešams dīvāns, lai varētu izstiepties un tālāk turpināt savu darbu.”

Nodarbinātības valsts aģentūrā šobrīd reģistrēti vairāk nekā 50 tūkstoši bezdarbnieku, no tiem personas ar invaliditāti tuvu pie 7 tūkstošiem, kas ir 13.9 procenti no kopējā bezdarbnieku skaita, un šis te īpatsvars gadu no gada ir līdzīgs, norāda NVA Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Vineta Leončika, turpinot vairāk par situāciju Latgales reģionā.

„Latgales reģionā kopumā personas ar invaliditāti reģistrēto bezdarbnieku vidū ir visvairāk.

Un pēc šī brīža datiem - tie ir 3 211 personas ar invaliditāti un kopumā tie ir 46 procenti no visiem bezdarbniekiem ar invaliditāti.”

Lielākoties Nodarbinātības valsts aģentūrā klienti ar invaliditāti ir pirmspensijas vecumā, izglītība profesionālā vai vispārējā vidējā. Aptuveni piektā daļa uzskaitē ir ilgāk par 3 gadiem. Un ilgstoši nestrādājot ir arvien grūtāk atkal iekļauties darba tirgū. Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Vineta Leončika min dažus no pieprasītākajiem aģentūras organizētajiem pasākumiem, kurus izmanto bezdarbnieki ar invaliditāti.

„Kā daži no šiem pasākumiem, ko labprāt izmanto klienti ar invaliditāti, ir algotie pagaidu sabiedriskie darbi un  tieši arī Latgales reģionā ļoti liels personu ar invaliditāti īpatsvars iesaistās šajos algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, kas ir vienkārši pagaidu darbi pašvaldībā. Un tad ir pasākums – subsidētās darba vietas personām ar invaliditāti, tās ir darba vietas pie uzņēmējiem. Un šogad Latgales reģionā 283 personas ar invaliditāti ir šādā veidā uzsākušas darbu.”

Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce atzīst, ka problēmu iemesli, kādēļ cilvēki ar invaliditāti nevar atrast darbu, ir saistīti ar stereotipiem gan no darba devēju puses, izvairoties no šādiem darbiniekiem, gan arī no pašu darba ņēmēju puses, kuri pret sevi ir ļoti paškritiski, baidoties, vai tiešām darba pienākumus varēs veikt.

 „Daudzi darba devēji joprojām ir ar pārliecību, ja pieņem darbā cilvēku ar invaliditāti, tad viņu ir ļoti grūti atlaist. Bet nu jau pāris gadus Darba likumā ir veikti grozījumi, un šī te pozitīvā diskriminācija, kas bija iepriekš iestrādāta Darba likumā, vairs nepastāv. Un otrs ir tas, ka mums, protams, arī vides pieejamība, ar to domājot ne tikai cilvēkiem ratiņkrēslos, bet cilvēkiem, kam ir redzes traucējumi vai dzirdes traucējumi, mums tas joprojām ir nosacīti bērna autiņos. Mēs tikai tagad sākam tā nopietni tam pievērsties un domāt, ka tam arī būtu jābūt.”

Šogad 9 mēnešos Latvijā kopumā darbu ir atraduši vairāk nekā 3 tūkstoši Nodarbinātības valsts aģentūras klientu ar invaliditāti. Latgalē, kur bezdarba līmenis ir augstāks, darba devējiem ir lielākas brīvā darba spēka izvēles iespējas, līdz ar to personām ar invaliditāti ir grūtāk atrast darbu, salīdzinot ar reģioniem, kur bezdarbs ir mazāks, atzīst Nodarbinātības valsts aģentūrā, arī uzsverot, ka kopumā darba devējiem izpratne par cilvēkiem ar invaliditāti palielinās.