Pārmērīgā sausuma un karstuma iespaidā lauksaimnieki Latgalē par pāris nedēļām agrāk uzsāk graudaugu novākšanu. Jaunās ražas apjomu un graudu kvalitāti pirms kulšanas, prognozēt grūti, taču jau tagad esot skaidrs, ka vasarāju raža būs mazāka kā pērn, un arī graudu kvalitāte būs sliktāka. 

Kviešu un miežu lauki Latgalē jau kļuvuši zeltaini, un dažviet zemnieki jau sākuši novākt agrās graudaugu šķirnes.

„Pirmais, ko mēs esam nokūluši ir ziemas ripsis, mums ir bioloģiskā saimniecība un tur mēs esam nokūluši tonnu no hektāra,”

stāsta bioloģiskās saimniecības „Amatnieki” un zemnieku saimniecības „Riekstiņi”, kur  tiek apsaimniekots vairāk kā 4 tūkstoši hektāru zemes, saimnieks Guntars Bartkevičs.

Lauksaimnieks atklāj, ka graudaugiem Latgalē ir bijis labvēlīgs šā gada vēlais un mitrais pavasaris, taču pašreizējais karstums, kas būtu ideāls divas nedēļas vēlāk, liek zemniekiem satraukties par graudu kvalitāti un pākšaugu ražu.

„Audzējam kviešus, rapsi, pākšaugus – pupas un zirņus, griķus, auzas, vasaras kviešus un cietos kviešus. Tā, ka augu maiņa un spektrs ir ļoti plašs. Šobrīd vizuāli visi ziemāji ir labi padevusies. Tikai mēs ar aci nevaram novērtēt to, cik būs liela graudu masa, jeb tilpummasa kviešiem, taču izskatās ļoti labi. Arī rapsis izskatās labi.”

Tikai daži vasarāju lauki izskatās nedaudz bēdīgāk un arī pupas, jo ziedēšanas laikā lielais karstums nav veicinājis pupām ziedeņu aizmešanos.”

Šā gada sausā un anomāli karstā vasara liks lauksaimniekiem Latgalē uzsākt graudaugu novākšanu agrāk nekā citiem gadiem, un graudu kvalitāte rada bažas par kvalitatīvas sēklas iegūšanu, tā uzskata Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Aivars Bernāns. 

„Ātrāk kā par nedēļu sākusies ražas novākšana. Tas attiecas tieši uz ziemas miežiem un izskatās, ka šogad kulšanas laiks būs gan krietni agrāks, gan arī ātrāks. To, protams, iespaidoja laika apstākļi, kas arī pieturas pašreiz. Temperatūra vairāku nedēļu garumā ēnā pārsniedz plus 30 grādu robežas un tiešo saules staros ir pat virs 40 grādiem. Notiek lokālie negaisi ar paaugstinātu vēju un viennozīmīgi, ka šajā graudu  nogatavināšanās procesā, tas rada paaugstinātus veldres riskus.”

Labība nenobriest, nogatavošanās termiņš ir saīsināts un tas viennozīmīgi rada lielāku sīko graudu īpatsvaru, kas ir tieši saistīts ar kopējiem ražas un kvalitātes rādītājiem.”

Lai arī graudaugu ražas novākšana vēl tikai sākusies, Lauku konsultācijas centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis atklāj, kādas varētu būt pirmās prognozes par kultūraugu ražas apmēriem un kvalitāti.

Viennozīmīgi tas ir ļoti karsts gads, bet tas noteikti būs labāks par 2018. gadu, kad labība izdega.”

Pērnais gads bija labs. Šogad bijām plānojuši, ka auzas varētu būt ap 4 tonnām no hektāra. Tā nebūs un tās varētu būt tikai ap 3 tonnām. Arī vasaras miežiem būs labāki lauki, bet būs arī pavisam sliktie lauki ar ļoti zemām ražām – 3 vai 3,5 tonnas - tas jau būtu skaisti, ja izdotos. Griķi varētu būt līdzīgi kā citus gadus – 1 tonna no hektāra. Ziemājiem, es pat teiktu, ka varētu būt ļoti laba raža. Vasaras un ziemas kviešiem, es domāju, ka 5 tonnas  vajadzētu būt.”

Pērn iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža – 3,5 miljoni tonnu, kas ir gandrīz  par 10,5 % vairāk nekā iepriekšējā 2019. gadā.  Šogad lauksaimnieki prognozē, ka, pateicoties karstajai un sausajai vasarai, raža varētu būt mazāka un arī graudu kvalitāte sliktāka, taču līdz 2018. gada zemo ražu rekordam, kas arī bija saistīts ar sauso vasaru, vēl esot tālu.