Latvijā kopumā šis gads bijis visražīgākais daudzdzīvokļu māju siltināšanā, taču Latgalē joprojām aktivitāte salīdzinājumā ar citiem reģioniem ir viszemākā. Mājokļu siltināšanu finansiāli atbalsta Eiropas Savienībaun vietējās pašvaldības, taču liela daļa Latgales iedzīvotāju, lai arī saprot māju renovāciju nepieciešamību, joprojām uzskata, ka nespēs norēķināties par paveiktajiem siltināšanas darbiem. 

Pierobežas pilsētā Ludzā no 100 daudzdzīvokļu namiem nosiltināti vien seši. Uzrunātie ludzānieši atzīst, ka līdzekļu trūkuma dēļ, vismaz pašlaik nav gatavi maksāt par siltināšanu.

“Ļoti dārgi tas ir. Mums pirms kāda laika bija sapulce un mēs attiecāmies.”

“Es esmu pensionāre, un ar to, man šķiet, viss ir pateikts. Man līdzekļu nav. Bija sapulces, mēs tā kā runājām, bet mājā dzīvo vien pensionāri, tikai 18 dzīvokļi un lielākā daļa ir pensionāri. Gala dzīvokļi ir ļoti auksti, vidējie dzīvokļi ir siltāki, ja tur ir 20 grādi, tad mums ir 14 – 15 grādi ziemā.”

Ludzas novada domes Nekustamā īpašuma pārvaldības nodaļas vadītāja Mārīte Romanovska uzsver, tieši tagad, kad krasi pieaug energoresursu cenas un cilvēki ar bažām gaida apkures sezonu un jaunos rēķinus, runāt ar iedzīvotājiem par māju siltināšanu un ar to saistītajām papildus izmaksām, ir grūti. Tāpēc šogad Ludzas novadā neviena māja nav pieteikta renovācijai.

“Līdz šim Ludzas novadā ir nosiltinātas 6 mājas. Piecas no tām ir Ludzā un viena Zilupē.

Diemžēl Kārsavas pilsētā nav siltināta neviena daudzdzīvokļu māja un pagastu teritorijās arī nē.”

Mārīte Romanovska stāsta, ka pašlaik ir pieejams ievērojams gan ALTUM, gan arī vietējās pašvaldības finansiālais atbalsts. Šogad Ludzas novadā māju siltināšanai ir piešķirti 25 000 eiro un viss liecina, ka šī nauda tā arī paliks nepieprasīta.

“Mājas energoaudita veikšanai no pašvaldības var dabūt 100%, bet ne vairāk kā 570 eiro mājai. Un otra lieta ir pats energoefektivitātes pasākums, un te atbalsts sadalīts pēc mājokļu kopējas platības. Ir ārējo sienu un jumtu siltināšana, tad 3000 kvadrātmetru mājai atmaksā 10 tūkstošus eiro un līdz pat 15 000 var dabūt. Bet ja māja iesaistās Eiropas Savienības atbalstītajā uzlabošanas pasākumā vai izmantojot ALTUM programmu, tad maksimāla summa jau ir 35 000 eiro. Un vēl arī jāpiemin, ka arī mājas tehniskā projekta izstrādei var dabūt līdzfinansējumu līdz 50%. Un lauku teritorijām pašvaldība arī dod finansējumu līdz 6 tūkstošiem eiro.”

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas valsts atbalsta programmu īsteno Attīstības finanšu institūcija ALTUM ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Kā atklāj ALTUME nergoefektivitātes programmas departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece, līdz šim visaktīvāk šajā programmā projektus savu mājokļu siltināšanai ir iesnieguši Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, bet Latgalē visaktīvāk mājas siltina Rēzeknē.

“Šobrīd programmā ir iesniegti 49 projekti no Latgales reģiona. Tas veido 5% no kopumā programmā iesniegtajiem projektiem.

Līdz ar to var teikt, ka Latgales reģions ir bijis mazāk aktīvs. Rēzekne ir aktīvākā pilsēta no Latgales, kur no šiem te 49 projektu pieteikumiem, 23 pieteikumi ir no Rēzeknes.”

Ieva Vērzemniece uzsver, ka no energoefektivitātes programmas īstenošanas sākuma 2016. gadā, šis gads ir bijis ražīgākais māju siltināšanas uzsākto projektu ziņā. Taču pašlaik mājokļu renovācijas un siltināšanas programmas realizācijas tempus tieši ietekmē energoresursu un būvmateriālu sadārdzinājums.

“Katram projektam nākas veltīt vairāk laika un meklēt risinājumus kā iespējamo būvniecības cenu sadārdzinājumu kompensēt, piemēram, mainot risinājumus projektā, tehniskajā dokumentācijā vai izslēdzot tos darbus, kas nav tiešā veidā saistīti ar mājas energoefektivitāti. Mums izdodas kopā ar projektu iesniedzējiem apsēsties pie viena galda, pieaicinot arī būvniekus, meklēt šos risinājumus kā kompensēt būvniecības cenu pieaugumu.”

Šogad ALTUM grantos māju energoefektivitātes uzlabošanas programmas ietvaros plānopiešķirt 40 miljonus eiro, pērn šī summa bija gandrīz uz pusi mazāka – 24 miljoni eiro.