Iepirkšanās interneta veikalos kļūst aizvien populārāka. Latvijas Radio aptaujātie iedzīvotāji Latgalē e- vidē iegādājas apģērbus, apavus, sadzīves tehniku un daudz ko citu, un pamatā izvēlas plaši zināmus un jau pašu pārbaudītus interneta veikalus. Tiesa, strauji attīstoties pirkumiem internetā, pircējiem būtu jāpievērš arī lielāka uzmanība drošības nosacījumiem, lietojot dažādas interneta vietnes.

“Pērkam to, kas ir nepieciešams, pamatā sadzīves tehniku,” daugavpilieši Ainārs un Liene izmanto gan pašmāju, gan arī ārvalstu interneta veikala pakalpojumus, pamatā izmanto jau zināmas un pārbaudītas vietnes.

“Jāskatās, ko tu spied, kādas saites tu spied, un jāmēģina kaut kā atpazīt. Praktiski jau sūtam no tiem pazīstamajiem veikaliem, kas kaut kādā laikā jau ir pārbaudīti. Tādos nepazīstamos nemaz nesutām.”

Lai arī ne pārāk bieži, internetveikalu pakalpojumus izmanto arī vietējais iedzīvotājs Aleksandrs.

“Mēs tomēr šeit Latgalē esam pieraduši mantu sākumā aptaustīt un novērtēt. Tomēr no pazīstamu un laika gaitā pārbaudītu internetveikalu pakalpojumiem, kur izmēģinājuma nolūkos sākumā nopirkts kaut kas neliels, arī neatsakos. Zinu daudzi mani paziņas pasūta drēbes kaut kur Ķīnā. Rezultātā 60% preču tiek paturēti, bet 40% - izmesti. Man šāda pieeja tomēr nav pieņemama.”

Iepērkoties internetā Aleksandrs cenšas būt piesardzīgs.

“Protams, sākumā iepazīstos ar klientu atsauksmēm par veikalu. Savukārt, kas attiecas uz jaunajiem internetveikaliem, tad pret tiem es izturos arī ar tādu latgalisku piesardzību. Pamatā izvēlos iepirkties tādos pārbaudītos un pazīstamos internetveikalos.”

Savukārt kāda daugavpiliete internetveikalu pakalpojumus ir izmēģinājusi, vīlusies un dod priekšroku tradicionālajam iepirkšanās vietām.

“Bija pāris mēģinājumi, bet saņemot preci, tās kvalitāte mani neapmierināja, tāpēc šobrīd vairāk neizmantoju internetveikalu pakalpojumus. Apģērbs un apavi man bija.”

Arī drošības pasākumiem, iepērkoties internetā, veltīta ne visai liela uzmanība.

“Nē, neko nedarīju. Nebija tik liela nauda, vienkārši bija interesanti, kā tas viss notiek.”

Uzņēmuma “Latvijas pasts” Pasta tīkla departamenta Latgales reģiona vadītāja Inga Raklinska atzīst, ka pasta un citi pakalpojumi, ko nodrošina “Latvijas pasts”, ir pieprasīti gan šobrīd, gan arī bija pieprasīti Covid-19 ārkārtas situācijas laikā.

“Ārkārtas situācijas laikā samazinājās starptautisko pasta sūtījumu plūsma, kā arī universālā pasta pakalpojumi, piemēram, detaļu sūtīšana. Savukārt iekšzemes tirgū bija vērojams lielāks pieprasījums pasta pakalpojumu izmantošanā un iekšzemes pasta paku segmentā.”

Latgalē Covid-19 laikā pieauga gan kurjerpasta pakalpojumu, gan arī nosūtīto iekšzemes paku apjoms.

“Ja runājam par Latgali, tad, piemēram, aprīlī un maijā kurjerpasta sūtījumu apjoms pieauga no 15% līdz 20%. Savukārt iekšzemes paku sūtījumu pieaugums nebija tik liels - aptuveni 10% - 12%.”

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Andrejs Konstantinovs aicina iedzīvotājus, iepērkoties interneta veikalos, pienācīgu uzmanību veltīt arī drošības pasākumiem.

“Galvenās lietas, par kurām mēs visu laiku runājam, ir paroles. Tā vienmēr ir vājākā vieta. Pats galvenais ir pasargāt svarīgos kontus, kas parasti lietotajiem ir e-pasts, internetbanka, sociālie tīkli un iespējams arī kaut kas cits. Runājot par e-komerciju, bieži vien, ja ir uzlauzts e-pasts, var uzlauzt arī kādu internetveikalu, kur jūs esat piereģistrēti ar šo e-pastu. Tādēļ šos svarīgākos kontus būtu jāpasargā ar unikālām paroļu frāzēm. Tā nav īsa parole, tā ir parole, kas sastāv no vairākiem vārdiem.”

Tāpat šiem svarīgajiem kontiem tiek ieteikts ieslēgt daudzpakāpju automātiskās paroles.

“Tas nozīmē, ka ielogojoties no jaunas ierīces, kādam uzbrucējam būs ne tikai jāuzmin jūsu parole, bet arī jānorāda vienreiz lietojamais kods, kas atnāk jums īsziņā vai uz mobilo aplikāciju.”

Runājot par kļūdām, kiberdrošības eksperts norāda, ka galvenā no tām ir tā, ka cilvēki nepievērš uzmanību adrešu joslai.

"Mājaslapas saturu, izskatu, kaut kādas animācijas nokopēt tehniskiem cilvēkiem ir ļoti vienkārši. Viena lieta, ko viltot, ir ļoti sarežģīti, ir adrese, kas  redzama adrešu joslā. Tāpēc mēs ieteiktu divas reizes pārbaudīt adrešu joslu, kad jūs veicat pirkumus. Pirmo reizi, kad jūs tikko ienākat internetveikalā, un otru reizi adrešu josla jāpārbauda, kad jūs jau esat iepirkušies un nonākuši līdz solim, kurā jūs lūdz ievadīt kredītkartes datus vai internetbankas paroli. Un šajā gadījumā tur vairs nevajadzētu būt veikalam. Tur vajadzētu būt kādam drošam portālam. Ja jūs iepērkaties Latvijā, tad tipiski tā būs kāda no Latvijas internetbankām.”

Ja internetveikals prasa vairāk informācijas nekā pircējs parasti norāda, kiberdrošības speciālisti aicina šādus darījumus atcelt, manuāli izdzēst ievadītos datus un nesaglabāt, lai tie lieki neuzkrātos tirgotāja datos.