Kamēr kopumā valstī reģistrētais bezdarbs ir ap 6%, Latgalē joprojām – vairāk nekā 14%. Pietam lauku novados reģistrēto bezdarbnieku ir pat teju divas reizes vairāk nekā reģionā kopumā. Lai gan bezdarbs ir liels, tajā pašā laikā darba devēji sūdzas, ka ir problēma atrast motivētus un kvalificētus darbiniekus.

Latgalē viszemākais bezdarba rādītājs ir Daugavpilī – tie ir 7,2 procenti, savukārt visaugstākais tas ir Ciblas novadā – kur bez darba ir 21%iedzīvotāju. Lielākas iespējas atrast darbu ir tiem, kuri dzīvo tuvāk pilsētām, tuvāk uzņēmējiem. Iemeslus, kādēļ cilvēkiem neizdodas atrast darbu, uzskaita Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Šindarjova.

„Pirmkārt, nesakārtotā infrastruktūra, jo ne no katra pagasta centra var nokļūt pilsētā, katru dienu vai pat vairākas reizes, lai mēs atbrauktu, satiksme nav tāda,  cilvēki nav mobili, zināmā mērā ir arī tas, ka cilvēkiem ir iepaticies sēdēt uz bezdarbnieka soliņa, par to liecina mūsu ilgstošie bezdarbnieki 5 tūkstoši bezdarbnieku 55 procenti ir ilgstošie bezdarbnieki, kuri bez darba ir gadu un vairāk,” uzskata Ināra Šindarjova.

Tāpat daudziem pietiekamā līmenī nav latviešu valodas zināšanu. Piemēram, Rēzeknes filiālē 12 procentiem bezdarbnieku nav latviešu valodas atestācijas un 21 procentam ir zemākā pakāpe. Vairāk darbu meklē tie, kuriem ir profesionālā izglītība, Rēzeknes filiālē tādi ir 45 procenti,   salīdzinājumā ar augstāko izglītību reģistrējušies vien deviņi procenti.  Ināra Šindarjova ir pārliecināta, ka tie, kuri vēlas atrast darbu, tiem izdodas.