Ēdināšanas bizness uz iznīcības robežas - tā situāciju nozarē, raugoties uz aukstāka laika un ziemas tuvošanos un līdz ar to arī āra terašu darbības pārtraukšanu raksturo kafejnīcu saimnieki Latgalē. Reģionā, kur ir salīdzinoši zemākais vakcinācijas līmenis, attiecīgi ir mazāk to klientu, kuriem ir Covid-19 sertifikāts, un kuri var apmeklēt kafejnīcas, gastrobārus un restorānus iekštelpās.

Daudzas kafejnīcas, kur klientu skaits rūk un lielākā rosība sezonā notika tieši āra terasēs, jau tuvākajā laikā plāno savas durvis slēgt ciet, citas darbu turpina, bet ar lielām bažām raugoties uz nākotni. 

Pirms nepilna pusgada, ar 7. maiju valdība ļāva sabiedriskās ēdināšanas atsākšanu āra terasēs, tā bija iespēja ne vienam vien kroga saimniekam atjaunot savu darbību. To vidū bija Baltā kroga saimnieks Jānis Melnis Augšdaugavas novada Naujenē, ar kuru, gatavojot kārtējo Eirofokusa sižetu, tikos maija sākumā. Tad saimnieks vēra krogu vaļā un gatavoja āra terasi apmeklētājiem. Tagad, jau kuru katru dienu kafejnīca savas durvis vērs ciet.

„Mēģinājām kaut kādus taukus audzēt uz ziemu, redzēs, kā iznāks. Pagaidām grūti pateikt, kas būs tuvākajā laikā."

„Visticamāk, mēģināsim uztaisīt pauzi līdz pavasarim, pa ziemu nestrādāsim. Kā lapas kokiem nobirs, tā slēgsimies ciet."

Kā tūrisma sezona Daugavas lokos beigsies, kafejnīca būs ciet, stāsta Baltā kroga saimnieks Jānis Melnis, tieši tūristi bija galvenie šī ceļmalas kroga un tā āra terases apmeklētāji.

„Pa vasaru visi apmeklētāji vairāk izmantoja terasi, jo bija noilgojušies pēc dabas, pat potētie, ja laiks atļauj, tad labāk uzturas ārā. Tagad paliek aukstāks laiks, tad tie, kuri vakcinētie jau iet iekšā."

Neraugoties uz vasaras labo apmeklētību, apgrozījums tomēr uzņēmumam  sarucis gandrīz pusi, atklāj Baltā kroga saimnieks.

„Ienākumi sastāv no ikdienas apmeklētājiem, pasākumiem- kāzām, jubilejām, dzimšanas dienām.

Kāzu nav, pasākumu nav, lielu jubileju arī nav, atliek tikai apmeklētāji.

Šogad apmeklētāju bija vairāk nekā pirms Covida, taču viņi ir sarežģītāki. Jo mājsaimniecības brauc, atpūšas un kaut kur ēd, un tad viņi nāk iekšā uzreiz pa 10-15 cilvēkiem, bet, lai apkalpotu tik lielu skaitu, un ja vēl nāk pa vairākām grupām vienlaicīgi, ir jāuztur vairāk štata vienību. Citādi pagarinās apkalpošanas laiks, tas ir sarežģīti noturēt cilvēkus, grūts gads bija."

Meklēt citus variantus, piemēram, piedāvājot ēdienus uz pasūtījumu, kā saka Jānis Melnis, ārpus pilsētas  nav izdevīgi.

„Mums ir transporta izmaksas 15 km līdz pilsētai, plus vēl sadarbība ar kurjeriem nesanāk, jo viņi prasa 26% savu daļu, ja tas ēdinātājs pats  vispār nopelna 10 procentus."

„Mēs vērsimies ciet, jo tā īre, kura jāmaksā te, ne ko neatsver."

Par kafejnīcas slēgšanu līdz ar aukstāka laikā iestāšanos un āra terases aizvēršanu Daugavpils lielākajā tirdzniecības centrā Diton nams domā arī Mego tīkla pārstāvji.

„Vasarā strādājām, var teikt brīnišķīgi, bet tagad cik vēl ilgi noturēsies tas siltais laiks? Jo pie mums tikai ārā terasē lielākoties cilvēki sēž. Šī nozare visticamāk vienkārši izmirs. Citu variantu nav. Cik ilgi vēl noturēsies tās terases, kurās salikti tie sildītāji, un restorāni arī nav bez izmēra, ir konkrēts skaits uz kvadrātmetru."

Kafejnīca picērija Luna Cafe”, kā stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Jevģēnijs Šeršņovs, nevēlas zaudēt īrētās telpas, un, strādājot šajā sezonā ar 35 -40 % zemāku apgrozījumu kā iepriekš, labi saprot, ka varēs izdzīvot tikai tad, ja būs apmeklētāji, vasarā āra terasē to bijis  daudz.

„Mēs nevaram vērties ciet, jo tad mums jāaiziet no šīm telpām, jotās nav mūsu telpas, mēs tās īrējam, mums par to jāmaksā. Tāpēc tas nav mūsu variants slēgties ciet, un pavasarī atkal atvērties. Cilvēki, kuri nav vakcinēti vai pārslimojuši, viņiem vienīgā iespēja ir sēdēt ārā. Mūsu terase nav izvietota tajā pašā izdevīgākajā vietā pilsētā, piemēram, Rīgas ielā, kas ir gājēju iela, taču arī mūsu terase bija populāra.

Ja salīdzina pat laiku pirms Covida, tad mūsu terase šogad bija daudzas reizes vairāk pieprasīta."

Vasara, āra terases deva iespējas kafejnīcām pandēmijas laikā darboties, nesaņemot kādu īpašu atbalstu, situāciju nozarē kopumā raksturo Jevģēnijs Šeršņovs, ar bažām raugoties uz ziemas sezonu.

„Vasarā pēc ziemas un pavasara strādāt bija ok, arī valsts sniedza atbalstu. Vasaras laikā atbalsta jau nebija, bet bija laba cilvēku plūsma, jo cilvēki bija sailgojušies. Bet tagad ar septembri, apmeklētāju plūsma ir krietni samazinājss. Mūsu kontingents ir jaunieši, bet mēs vēl nevaram saprast, cik aktīvi šie jaunieši ir vakcinējušies. Valsts mums saka, ka ir jāpārbauda šos sertifikātu. Pirms laits iekšā vakcinētos vai pārslimojušos un tagad mēs redzam, ka plūsma ir samazinājusies. Un mēs tagad skatāmies, kas būs tālāk."

Daugavpilī un Latgalē kopumā ir viens no zemākajiem vakcinācijas rādītājiem, protams, ka tas ietekmēs situāciju ēdināšanas nozarē, pārliecināti pakalpojumu sniedzēji.

„Noteikti, tas atstāj savu iespaidu, cilvēki turpina vakcinēties, bet mēs nezinām vai tīri finansiāli varēsim sagaidīt tos laikus, kad atgriezīsies tā ierastā cilvēka plūsma ierastajā ritmā un apjomā. Nezinām vai sagaidīsim to. Nezinām arī to, vai būs kāds valsts atbalsts,

ministri runā par ārkārtējās situācijas ieviešanu, bet neviens nerunā par atbalstiem, kādā veidā tas būs un vai vispār būs."

Pagājušajā ziemā atbalsts un arī iespēja strādāt iznešanas režīmā, ļāva nozarei savilkt galus kopā, stāsta  „Luna Cafe” vadītājs, šogad daudzi var neizturēt.

„Mēs pagājušogad strādājām piegādes režīmā, cilvēki nāca pie bāra letes un ņēma līdzi. Tad es varēju runāt ar telpu saimnieku par īres maksas samazinājumu, un pretimnākšana bija, jo viņi saprata, ka ir ārkārtējā situācija, un es nevaru laist cilvēkus iekšā. Tagad it kā es varu laist cilvēkus iekšā, bet tā plūsma nav pietiekoša. Man jābūt minimāli 2 cilvēkiem bārā, tik un tā cilvēki nāk. Bet, kad bija ārkārtējā situācija, es varēju gan ieekonomēt uz īri, uz darbiniekiem, kuri bija dīkstāvē, bet tagad daudzi, ja šī situācija turpināsies līdz vasarai vai pat pavasara vidum, vienkārši neizturēs."

Izskatās, ka šobrīd rit mērķtiecīga ēdināšanas nozares iznīcināšana, paliks tikai veikali un kulinārijas nodaļas, pesimistiskākās bažas Latgalē izsaka, ja tā var teikt, budžeta sadaļas gastrobāri, kurus apmeklē iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem, restorānu bizness vēl cer noturēties, bet arī tā eksistence atkarīga gan no klientu rocības un iespējas apmeklēt šīs iestādes, gan valdības pieņemtajiem rīkojumiem. Paši ēdināšanas uzņēmumi noteikumus ievēro, nedz Daugavpils Pašvaldības policijā, nedz Valsts policijas Latgales reģionālajā nodaļā vērā ņemami pārkāpumi līdz šim nav konstatēti.