Lai pašreizējā ekonomiskajā situācijā neradītu iedzīvotājiem papildu finansiālo slogu, vairums Latgales pašvaldību šī gada budžetā nepiemēros paaugstināto –3 procentu nekustamā īpašuma nodokļu likmino būves kadastrālās vērtības. Tas attiecas uz tiem ekspluatācijā nenodotajiem objektiem, kuru būvniecība sākta pirms 2014.gada 1.oktobra. Tomēr ir pašvaldības, kas šo jomu sākušas sakārtot jau krietni agrāk, un tāpat ir daļa pašvaldību, kas arī ar nākamo gadu neplāno celtnodokļu likmi.

Jau no šī gada 1. oktobra pašvaldības varēja izlemt par nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu tām ekspluatācijā nenodotajām dzīvojamām ēkām, kuru būvniecība bija uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, un kuras to īpašnieki izmanto. Līvānu novadā šis process, kā stāsta Būvvaldes vadītāja Diāna Rjaboškapova, sācies jau krietni agrāk.

“Mēs jau sākām faktiski ap 2016.-2017. gadu, jo 2016. gadā stājās spēkā tie saistošie noteikumi, un tad jau daļai tie tika piemēroti, kam tolaik beidzās būvniecības termiņi. Bet lielākajai daļai mēs piemērojam tagad, kad beidzas tas maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš. Šobrīd esam sastādījuši aktu, un pie mums ir ap 100 objekti, kas ir apliekami ar paaugstināto nodokļu likmi.”

Pārsvarā tās ir privātmājas, un visbiežāk tajās veikta pārbūve un, ceļot nodokli, kā uzsver Līvānu Būvvaldes vadītāja, iedzīvotāji tiek stimulēti savus īpašumus juridiski sakārtot.

“Motivēt šos cilvēkus nodot būves ekspluatācijā, jo ir zināma kategorija cilvēku, kas ļaunprātīgi nenodod šīs būves un jau ilgstoši velk garumā.

Tām būvēm, kam jau ir noteikta kadastrālā vērtībā, tad jau šī summa salīdzinoši liela sanāk. Tas motivē cilvēkus sakārtot dokumentus un pabeigt būvniecības procesu, atbilstoši regulām.”

Par augstākas likmes piemērošanu ēkām, kurām pārsniegts būvdarbu ilgums  īpašniekus jau brīdinājusi Ludzas novada dome, te likme – 3% no būves kadastrālās vērtības tiks piemērota gan tikai no 2024. gada 1. janvāra. Tas ir solis pretī iedzīvotājiem, stāsta domes juridiskās nodaļas vadītāja Kristīne Nikolajeva.

“Protams, ka var uzlikt tos saistošos noteikumus, ka tie stājas spēkā 2023. 1. janvārī. Bet reāli mēs saprotam, ka iedzīvotāji šos saistošos noteikumu nevarēs izpildīt. Deputāti lēma par labu iedzīvotājiem, ka šajā- 2023. gadā būvvalde veiks informatīvo darbu, informēs, ka ar 2024. gada 1. janvāri  šī paaugstinātā likme tiks ieviesta, un pa šo gadu cilvēki varēs veikt darbības, lai sakārtotu savus īpašumus, lai nebūtu šī paaugstinātā likme. Jo mērķis jau nav sodīšanas efekts, bet lai nekustamie īpašumi tiktu sakārtoti, nodokļi tiktu iekasēti.”

Lai pašreizējā ekonomiskajā situācijā neradītu iedzīvotājiem papildu finansiālo slogu, arī Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā šajā budžeta gadā nepiemēro paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi par ekspluatācijā nenodotajiem objektiem, kuru būvniecība sākta pirms 2014.gada 1.oktobra.Skaidro Santa Pupiņa- Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja.

“Uz šo brīdi šāds lēmums nav pieņemts, un neesmu dzirdējusi, ka kaut kas tāds ir plānots. Iespējams tas būtu lietderīgi, jo veicinātu to, lai cilvēki nodot šīs ēkas ekspluatācijā.”

Daugavpilī to būvju skaits, kas nav nodotas laikus ekspluatācijā mērāmas tūkstošos, apliecina Santa Pupiņa. “Daugavpilī ir ap 2000 šādu ēku, kas nav nodotas ekspluatācijā.

Iemesli ir dažādi- kāds iesāk būvniecību un nepaspēj pabeigt dēļ ierobežotiem finansiālajiem līdzekļiem, kādam tie ir ģimenes apstākļi, un rezultātā daudzas būves nav formāli nokārtotas, tās varbūt ir faktiski pabeigtas, bet līdz mums cilvēki nav atnākuši.”

To izdarīt arī nav tik vienkārši, jo tieši šobrīd vērojamas garas rindas Zemes dienestā, kur iedzīvotāji steidz sakārtot savu īpašumu lietas, turpina Santa Pupiņa.

“Valsts Zemes dienestā ir ļoti daudz iesniegumu par kadastrālās uzmērīšanas veikšanu, Valsts Zemes dienests nemaz viena vai divu mēnešu laikā nevar šobrīd uzmērīt šīs te būves. Jo apjoms ir ļoti liels dēļ šī te likuma normām.”

Vairāki simti būvju īpašnieku nav atnākuši uz būvvaldi, lai nodotu savas ēkas ekspluatācijā arī Augšdaugavas novadā.StāstaBūvvaldesbūvinspektors Arvils Pundurs.

“Izkristalizējas kādi 30-40 procenti, kas nav uzsākuši būvēt vai nav nodevuši ēkas ekspluatācijā. Jaunā likumdošana liks pārdomāt un sakārtot šo lietu, vai nu apturēt būvniecību, to pagarināt un tad jau saņemties un arī pabeigt.”

Būves nodošana ekspluatācijā nav lēts prieks, jārēķinās ar vismaz tūkstoti eiro un vairāk, atkarībā no ēkas lieluma.

“Pašvaldības nodeva- pieņemšana ekspluatācijā, apsekošana fiziskai personai ir 45 eiro, plus nāk inventarizācijas lietas pasūtīšana, kas ir visdārgākais un atsevišķas izziņas uz nodošanu par elektrību, dūmvada stāvokli.”

Arī Augšdaugavas novada pašvaldībā pagaidām nav plānots piemērot paaugstināto nekustamā nodokļa likmi. Skaidro Finanšu pārvaldes vadītāja Irēna Timšāne.

“Mēs šobrīd saistošos noteikumus negrozām, un 2023. gads paliks tāds, kāds ir šobrīd. Varētu būt runa tikai par 2024. gadu, ja uzskatīsim, ka to vajag.”

Lielu jēgu šajā nodokļu palielināšanas procesā Augšdaugavas novada Finanšu pārvaldē nesaskata, arī finansiālo izdevību- nē, turpina Irēna Timšāne.

“Tur sanāk tāds misēklis- ja mēs, piemēram, tagad piemērosim to nodokli, tad viņš, redzot, ka likme tiek paaugstināta, atnāks uz Būvvaldi un pagarinās termiņu. Tad mums būs likme jāatceļ? Par kuru periodu tad mēs piemērosim to likmi, par tiem dažiem mēnešiem? Pats likums ļauj pagarināt nodošanas termiņus un tad jau nav jāpiemēro tā paaugstinātā likme. Es saprotu, ka ierosinātāji droši vien bija tā lielā pilsēta- Rīga, kurā ir tūkstošiem to būvju, kas nav nodotas ekspluatācijā un resurss ir tāds, ka labāk ir stimulēt to lietu un sakārtot. Mums pagaidām būvvalde ir ar to pastrādājusi, un daudzi ir pagarinājuši nodošanas termiņu. Jebkurā gadījumā mums tas prasīs vairāk tos resursus nekā tas ieguvums no tās starpības, ko mēs tādā veidā iegūsim.”

Paaugstināt nekustamā īpašuma nodokļa likmi vai to nepaaugstināt ir katras pašvaldības ziņā. Pēc Ekonomikas ministrijas veiktās pašvaldību aptaujas izriet, ka aptuveni puse no visām Latvijas pašvaldībām paaugstinātu nodokļa likmi piemēros jau no nākamā gada 1. janvāra.