Latgalē zemnieki aktīvi piesakās kompensācijām par putnu nodarītajiem postījumiem

Gājputni pavasara un rudens migrācijas laikā nereti nodara kaitējumu dažādām lauksaimniecības kultūrām. Ir zemnieki, kuri savus sējumus apdrošina. Taču kompensāciju par putnu radīto postu un zaudējumiem var saņemt arī vēršoties Dabas aizsardzības pārvaldē. Šis agrais pavasaris un attiecīgi gājputnu agrā migrācija lauksaimniekiem jau rada postu un arī pieteikumu skaits ir lielāks salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Zosu bari debesīs šogad manāmi kuplā skaitā un arī netipiski agri, ar šādiem novērojumiem dalās valsts meža dienesta Dienvidlatgales virsmežniecības virsmežzinis Vilmārs Skutelis

“Šogad jau februāra beigās, ļoti agri zosis sāka iet uz ziemeļiem, uz savām ligzdošanas vietām. Un lieliem bariem sēdās uz mūsu zemnieku sējumiem, nodarot postu un radot zaudējumus.

Taču tagad medīt zosis nedrīkst, tāpēc atliek vien izmantot kādus aizbiedēšanas mehānismus, taču lielā laukā tas ir sarežģīti.”

Daugavpils novada SIA „Agraris” saimnieks Aleksandrs Harlamovs ik dienu aprauga savus ziemas kviešu un jau arī pupu sējumus, kurus apsēduši zosu bari, sējumiem nodarot postu, bet zemniekiem radot zaudējumus.

“Es daru, ko varu. Saliku maisus, taču tas darbojas tikai uz neilgu laiku, pēc dienām divām zosis atkal ir klāt. Arī uz mašīnām un skaņu taurēm tās nereaģē.

Aizlido dažus metrus tālāk un atkal ir klāt. Šogad postījumu ir daudz, vakar iesējām pupas un lauks ir pilns ar zosīm, kuras tās pupas rauj ārā no zemes. Tas ietekmēs to biezumu un attiecīgi arī ražu. Tas pats ir ar ziemas kviešiem, ir daži lauki, kuros pēc ziemas ir peļķes, tur tās zosis arī dzīvojas un kviešus noēd līdz ar zemi. Un tās varētu būt viena- divas tonnas zaudējumu no ražas. Bet šogad ziemas kviešiem ir labs potenciāls, un zosis to potenciālu samazina.”

Tie ir reāli zaudējumi, lai tos kompensētu lauksaimniekiem ir iespēja pieteikties Dabas aizsardzības pārvaldē, un šogad pirmie pieteikumi jau saņemti pat martā, un to skaits būs lielāks nekā pērn, stāstot par to, kas jādara zemniekiem, prognozē Dabas Pārvaldes Stratēģiskās vadības un koordinācijas departamenta vadošais eksperts Ģirts Baranovskis:

“Katrā ziņā šopavasar tie postījumi lielākā apmērā kā pērn. Un šogad cilvēki ir aktīvi uz pieteikšanos.

Ja pērn kopumā valstī tika pieteikti vien 140 hektāri un kopumā bija 10 iesniegumi, tad jau šobrīd pēdējās divās nedēļās vien mēs esam saņēmuši 15 iesniegumus un tikai no Latgales vien, visvairāk tieši par ziemas kviešu postījumiem. Iepriekšējos gados bija pieteikumi arī par lauku pupu postījumiem, ko nodarījušas zosis.”

Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka kompensācijām jāpiesakās iespējami ātri pēc postījumu konstatēšanas, lai eksperti varētu situāciju izvērtēt un lemt par zaudējumu apmēru un kompensācijas piešķiršanu.

SIA „Agraris” savus laukus šogad ir apdrošinājuši, taču ne visus, kuros postu nodarījušas zosis, tāpēc pirmo gadu plāno pieteikties arī Dabas aizsardzības pārvaldē. Tas vismaz segs zaudējumus daļā no 50 ha apsētajiem pupu laukos un 560 ha ziemas kviešu tīrumiem. Tā, piemēram, pērn izmaksāto kompensāciju apmērs lauksaimniekiem bija robežās no 307 līdz 533 eiro par hektāru, apliecina Ģirts Baranovskis.

“Ja pērn, piemēram, bija nopostīti 10 ha sējumu, tad lauksaimnieki saņēma kompensāciju 3000 līdz 5000 eiro par hektāru, un tas ir atkarīgs no kultūras, kāda bija pieteikta.”

Kompensācijām var pieteikties arī zivsaimnieki, kuriem zaudējumus radījuši zivjēdāju putnu sugas un ūdri, kā arī biškopji, kuru saimniecībās postījumus pastrādājuši lāči.