Šogad atļauts rīkot Ziemassvētku tirdziņus, kas drīkstēs notikt “zaļajā” režīmā. Starp tirgotājiem būs jāievēro trīs metru distance un tirdziņu laukumus nāksies norobežot. Vai Latgales mājražotāji un amatnieki gaida svētku tirdziņus, vai arī ir pielāgojušies situācijai un atraduši citas iespējas kā pārdot savas preses? 

„Vairāk tirdzniecība šobrīd notiek internetā un telefoniski, nav tā, ka tie tirdziņi man būtu aktuāli,”

Osvalds Skromāns ir pinējs no Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta, kura darbiem ir pieprasījums, taču viņa pinumi nerotās Ziemassvētku tirdziņu plauktus, un tas ne tikai šogad.

„Vēl vasarā, rudenī tas bija aktuāli, bet tagad – ziemā - es uz tirgiem nebraucu tieši aukstuma dēļ. Nostāvēt visu dienu ir sarežģīti. Tas, kas pērk, tam vienkāršāk, tas pāriet pa tirgu, nopērk  un aizbrauc, bet tirgotājam ir grūtāk, tam visu dienu jānostāv salā. Man tirdzniecība ir no pavasara līdz rudenim, kad beidzas sīpolu, ābolu, sēņu raža. Tagad pirms Ziemassvētkiem, manā gadījumā, pārdodas tikai suvenīri, kādam vajadzīgi bija groziņi, kuros salikt dāvaniņas - tējas, kafijas, konfektes, bet tie ir nelielie pasūtījumi. To pasūtījumu nav daudz. Tāpēc vajag strādāt ziemā, lai vasarā būtu ko pārdot.”

Podnieku aprindās šajā ziemas laikā jaušama lielāka rosība pirms Ziemassvētkiem, taču arī tirdzniecība vairāk notiek interneta vidē, atzīst keramiķis no Krāslavas Valdis Pauliņš:

„Ziemassvētki būs, noskaņa jau ir.

Ir kustība interneta veikalos. Ir tā, ka Latvijā kaut kur tie Ziemassvētku tirdziņi būs, pie mums tikai nevar vēl saprast būs vai nē. Mums ir liels paziņu loks, mēs sazvanāmies, parādam darbiņus attālināti.”

Tiesa šogad tirdzniecībai Latgalē klātienē, uz ko norāda paši amatnieki un mājražotāji, ir krietni mazāk iespēju. Ziemassvētku tirdziņu esamība reģionā  līdz šim nenoteikta. Zināms, ka šāds tirdziņš būs Rēzeknē, apliecina tirdzniecības organizatore Gunta Grabuste, taču arī visai šaurā lokā.

„Tirgotāji zvana un grib pieteikties, bet pie mums diemžēl, lai nodrošinātu šo te epidemioloģisko vidi, pilsētas centrā ir speciāli izveidoti tirdzniecības paviljoni, bet tie ir tikai 12. Tie ir silti, aprīkoti ar elektrību, un  visi šie kioski jau ir aizņemti. Abās tirdzniecības dienās. Tie, kas piedalīsies šajā tirdziņā būs vietējie uzņēmēji un mājražotāji.”

Daugavpils Māla mākslas centa vadītāja, keramiķe Nellija Dzalba, šo gadu sauc par kluso, un atzīst, ka iespēju amatniekiem un mājražotājiem tirgoties kļuvis mazāk.

„Mums nebija piedāvājumi piedalīties izbraukuma tirdziņos. Visi aktīvi piedalās interneta veikalos. Ja kādam ir pasūtījums, tad tikai pavisam neliels un tāds individuāls. Kā jebkurā jomā, arī pie mums viss ir apstājies.

Domājam, protams, par studijas interneta lapas veidošanu un veikaliņu vērt vaļā.”

Šis laiks nav tāds, lai apstātos, jāizmanto visas platformas un iespējas, lai darbotos un gūtu peļņu,  tā šo Ziemassvētku tirdzniecības laiku raksturo Latvijas lauku konsultāciju un izglītības  centra Krāslavas biroja  vadītājs un Zemnieku saimniecības Kurmīši saimnieks Ivars Geiba.

„Mājražotāji to apzinās un pastiprināti gatavo dāvanu komplektus,

ko piedāvāt, piemēram, caur Krāslavas TIC vai interneta veikaliem. Arī Krāslavas amatniecības centrs veido meistarklases un piedāvā iespēju pašu rokām izveidot savu dāvanu. Arī tie mājražotāji, kas atrodas tālāk no centriem, tie gatavo gan savu produkciju, gan jau dāvanu komplektu. Šogad tā tendence ir uz gataviem dāvanu komplektiem. Vairāk jau visi virzās uz šo interneta vidi, veidojas kooperācijas. pašvaldības piedāvā savu platformu, iepazīstina ar savu mājražotāju produktiem, ir „Novadu garšas”.”

Ziemassvētku laiks tomēr ir tā iespēja, lai iepriecinātu un nopelnītu, atklāti par savu saimniecību „Kurmīši”, kas nodarbojas ar zāļu tēju, sveču, garšaugu, eļļu un hidrolātu ražošanu, saka Ivars Geiba un viņam pievienojas podnieks Valdis Pauliņš.

„Mūsu saimniecībā Kurmīši, salīdzinot ar septembri, šajā laikā pieprasījums pieaug 4-5 reizes, tas ir par 400-500 procentiem vairāk. Ir ko strādāt un prieks, ka šī produkcija kādam tiešām sagādā prieku un arī patīk.”

„Kustīgiem cilvēkiem viss notiek. Tie, kas grib ko dabūt, to dabūs, bet tie, kas grib pārdot, tie arī pārdos.”

Latgalē šobrīd zināms, ka Ziemassvētku tirdziņš kā tāds darbosies Rēzeknē 11. un 18. decembrī. Uz Rīgu Latgales amatnieki un mājražotāji šogad nepošas. Laiks tirgoties Latvijā šobrīd nav izdevīgs, neslēpj  ražotāji, tos drīzāk varēs sastapt kaimiņvalstu - Lietuvas un Igaunijas Ziemassvētku tirdziņos.