Lai arī lielākā daļa zemnieku Latvijā, tostarp arī Latgalē, vēl pērn iepirkuši gan degvielu, gan minerālmēslojumu un gatavi pavasara darbiem, šo resursu cenas straujais kāpums liek lauksaimniekiem ar bažām raudzīties nākotnē.

SIA „Spūževa A” Rēzeknes novadā nodarbojas ar piena lopkopību. Un kā uzsver tās valdes priekšsēdētāja vietnieks Kaspars Melnis, energoresursu un izejvielu straujais kāpums liek lauksaimniekiem satraukties ne pa jokam.

“Lopbarības cenas kāpj. Ļoti strauji un tas ļoti satrauc.

Par spīti tam, kas notiek pasaulē, cilvēkiem ēst vajadzēs un, protams, noieta tirgus būs. Cita lieta, cik tas maksās, un kas to varēs atļauties. Vismaz šai sezonai baigo problēmu nebūs, bet runājot par nākotni, tas tiešām ir ļoti satraucoši. Piemēram, es nevaru iepirkt lielāku apjomu izejvielu, nekā man ir atļauts, man nav kur tās arī glabāt. Man krava īstenībā nāk ik pēc divām nedēļām.”

Zemnieku saimniecības „Zelmeņi”, īpašnieks Aivars Bernāns nodarbojas ar graudkopību un atklāj, ka šo lauksaimniecības sezonu vēl tiks galā, taču degvielas cenu straujais kāpums arī viņu dara bažīgu.

„Mēs esam ierauti tādā karuselī. 2020.gadā degvielas cena bija 90 – 95  centi par litru. Te es runāju par dīzeļdegvielu, bet

tādas rekordcenas kā šodien, mēs vispār neesam pieredzējuši.”

Arī pašreizējās minerālmēslojuma cenas ir liels izaicinājums zemniekiem, tāpēc jo īpaši ir jādomā un jārēķina, kā mēslot, ar ko mēslot un cik izmaksās augu pabarošana nākamajā sezonā. Aivars Bernāns atzīst, ka izejvielu cenu kāpums zemniekiem jau pērn  radījies īstu šoku, nerunājot jau par pašreizējām minerālmēslu cenām.

„Pērnā gada sākumā slāpekļa minerālmēslojums maksāja aptuveni 200-215 eiro par tonnu. Jau pērnā gada otrajā pusē tā cena sāka sasniegt 300 eiro, un tad gada nogalē 500 eiro par tonnu. Tolaik daudzi saimnieki sāka domāt, ka droši vien tā ir tāda pārejoša parādība, taču šodien ir jau tā, ka minerālmēslu daudzums ir limitēts, nākamā piegādātās partijas cena varētu būt pat jau ar 4 ciparu skaitli. Un vēl viens nepieredzēts gadījums ir tas, ka pašlaik makroelements slāpeklis ir kļuvis dārgāks par fosforu.”

Lauris Ikaunieks Rēzeknes novada Dekšārēs saimniecībā „Druvas” nodarbojas ar piena lopu audzēšanu. Saimnieks minerālmēslojumu savai saimniecībai iepircis vēl rudenī, taču pašlaik viņu satrauc arī citu izejvielu cenu kāpums.

„Lopkopībā arī izejvielu cenas kāpj, arī tiem pašiem rapša raušiem un pārējam. Taču rodas jautājums - cik ilgi par šādām cenām varēs tirgot?

Varbūt ražotājiem ir jādomā par jaunu tirgu meklēšanu,

jo Krievija vai Ukraina nav vienīgie tirgi, kur mēs to visu varējām iepirkt.”

Lauris Ikaunieks arī uzskata, ka zaļā saimniekošana, kad tiek izmantots dabīgais mēslojums situāciju lauksaimniecībā diez vai varēs noturēt iepriekšējo gadu līmenī, jolielākoties organiskā mēslojuma nav daudz un tā izkliedēšanas process prasa lielus ieguldījumus.

„Runājot par kūtsmēsliem un digestātu jāatzīmē, ka tā ir tik, cik ir. Saimniecības, kur ir šis te biogāzes digestāts, viņi ar to var nodrošināt pārsvarā  tikai savu saimniecību. Biogāzes saimniecībām, kurām nav savu lopu, tad būs jādomā par to, vai tad to kukurūzu būs izdevīgi audzēt?”

Reaģējot uz esošo situāciju degvielas tirgū un ar mērķi mazināt degvielas cenu kāpuma ietekmi uz lauksaimniekiem, no 16. marta, lauksaimniekiem iespējams saņemt avansā marķēto dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokli par 2022./2023. saimniecisko gadu.

Lauksaimnieki avansā varēs saņemt ne vairāk kā 50 procentu no šajā saimnieciskajā gadā piešķirtā marķētas dīzeļdegvielas kopējā daudzuma. Lai pieteiktos marķētās dīzeļdegvielas daudzuma saņemšanai avansā, lauksaimniekiem jāvēršas Lauku atbalsta dienestā.