Šā gada septiņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi uzrāda 6% gada pieaugumu, taču kopš marta mazumtirdzniecības apjomi ik mēnesi samazinājušies. Mazumtirgotāji Latgalē atklāj, ka jau pašlaik apgrozījums lauku veikaliņos samazinājies vairāk kā par 20% un, sākoties apkures sezonai, preču noiets varētu sarukt vēl vairāk. Uzrunātie lauku iedzīvotāji Latgalē atzīst, ka jau tagad ir spiesti atteikties no daudzām agrāk pirktajām precēm un cenšas pārtikas un pirmās nepieciešamības preces pirkt lielveikalos. 

Vīrietis pirmspensijas vecumā uz Ludzas novada Pildas ciemata veikaliņu atbraucis ar velosipēdu, dzīvo viens pats, līdz ciematam 3 kilometri. Šoreiz iepirkumu maisiņā tiek likti vien divi maizes klaipiņi un tabakas iepakojums.

„Šodien nopirku maizīti. No daudziem produktiem ir nācies attiekties. No gaļas.”

„Mums mazais veikaliņš tepat mājā ir ļoti parocīgi. Tepat uz vietas. Mēs - veci cilvēki tepat varam visu nopirkt,” vēl kāda Pildas ciemata iedzīvotāja ar bažām raugās nākotnē, jo cenu kāpums gan produktiem, gan citām precēm joprojām turpinās.

„Es pagaidām neesmu attiekusies, bet laikam vajadzēs, ja dārgāk būs. Es pat nezinu no kā attiekšos, viss ir vajadzīgs.”

Vairīte no Ņukšu ciemata atklāj, ka vairāk paļaujas uz pašu izaudzēto pārtiku, bet kāpjot cenām, esot pilsētā, iepērkas lielveikalos. Uz vietējo veikaliņu plāno biežāk doties ziemā.

„Bieži uz veikalu jau neeju. Vairāk braucam uz pilsētu iepirkties, uz lielveikalu biežāk. Reizi nedēļā sanāk. Pie ārsta braucam, tad jau arī reizē izejam pa veikaliem. Maize, dažreiz zivis. Ko nenopērku pilsētā, to pērkam šeit uz vietas. Kaut kā jādzīvo. Mums jau savi produkti, bet tāpat jau maize, cukurs, sāls ir jāpērk.” 

Ņukšu ciemata veikaliņā, pēc pārdevējas vārdiem, dienā iegriežas ap 50 pircēji. No ciemata un arī no viensētām. Līdzīga situācija ir arī Pildas ciemā.

„Pie mums dažādas preces: maize, gaļa, desa, saldēti produkti  - viss kas nepieciešams dzīvei,” veikala pārdevēja Inese atzīst – pārtikas un arī pirmās nepieciešamības preču cenu kāpumu vissāpīgāk izjūt vientuļie pensionāri un cilvēki, kuriem nav darba.

“Cenas ļoti paaugstinātas un cilvēkiem ļoti grūti dzīvot. Ekonomē.

No laukiem uz veikalu cilvēki brauc reizi mēnesī. Nopērk visu nepieciešamo mēnesim. Un tikai nepieciešamos produktus – mazi, pienu, miltus, cukuru. Vairs nepērk tā kā agrāk. Cepumiņus, konfektes, šokolādes vairāk nē. Un kafiju arī nepērk. Ekonomē.” 

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada septiņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi auguši par 6%, pārtikas preču tirdzniecības palielinājums ir par 2,4%. Taču lauku iedzīvotāju un mazo veiklu saimnieki atklāj, ka mazajos lauku veikals runas ne par kādu tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu vairs nav.

“Ir grūti. Ļaudis skaita katru kapeiciņu. Cenas augušas ļoti. Katru reizi atvedu preci un katru reizi tā ir dārgāka.”

Abi lauku veikali Ludzas novadā pieder uzņēmējai Marinai Bunčikovai. Sieviete atzīst, ka ir satraukusies par nākotni un ar bažām gaida jaunos elektrības rēķinus par augustu, jo veikalos strādā saldējamās kameras, ledusskapji. Tā kā veikali tiek apkurināti ar malku, tās iegādei šogad nācies maksāt dubultcenu. Arī preču apgrozījums samazinājies.

 „Apgrozījums samazinājies par kādiem 20 - 30 procentiem. Tagad visus baida gaidāmie lielie apkures rēķini, arī malka tik dārga, bet laukos bezdarbnieku ir ļoti daudz. Kaut kā jau būs jādzīvo, kaut kā jāiztur.”

Finanšu ministrijā norāda, ka sākoties apkures sezonai, iedzīvotāji savus izdevumus būs spiesti plānot daudz rūpīgāk, kas atstās iespaidu uz daudzām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, tajā skaitā mazumtirdzniecību. Turklāt arī mazumtirgotājus ietekmēs apkures sezona, iedzīvotājiem vairāk ienākumu novirzot apkures rēķinu segšanai. Paredzams, ka tirgotāji īstenos dažādus apkures un elektroenerģijas taupības pasākumus, lai pēc iespējas mazāk būtu jāpalielina sava produktu klāsta cenas.