Latgales SEZ kļūs uzņēmējiem atvērtāka

25 nozares - pārtikas, koksnes un metāla produktu ražošana, kā arī ķīmisko un farmaceitisko produktu ražošana, un informācijas tehnoloģiju programmatūras izstrāde būs tās, kuru uzņēmumi varēs saņemt SEZ statusu un attiecīgi arī gūt priekšrocības, ko tas sniedz.

Uzņēmumi, kuri darbojas Latgales SEZ teritorijās,  var pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, proti: 80% atlaide uzņēmuma ienākuma nodoklim un 80% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim,” apliecina  Latgales SEZ pārvaldnieka vietnieks Vladislavs Stankevičs.

Kopš Latgales SEZ izveides, divarpus gadu laikā Latgalē šajā zonā uzņemti 13 uzņēmumi, tuvākajā laikā to rindas papildinās vēl viens, līdz gada beigām tie varētu kopumā būt trīs jauni uzņēmumi, kas darbosies Latgales SEZ.

“Vienošanās, kas panāktas ir tādas, ka līdz 2022. gadam tiks izveidotas jaunas 93 darba vietas, un tās investīcijas kas ieguldītas un vēl tiks īstenotas ir nepilni 6 miljoni eiro. Tās ir klasiskās Latgales nozares - šūšana, kokapstrāde, metālapstrāde un viens ir pārtikas ražotājs,” stāsta Vladislavs Stankevičs.

Krāslavas šūšanas uzņēmumam „IV Plus” kā vienam no pirmajiem reģionā ir piešķirts Latgales speciālās ekonomikas zonas komersanta statuss, uzņēmumam, kurš  nodarbina ap 60 strādājošo, tas dod savas priekšrocības.

“Man tas deva iespēju iegādāties vairāk pamatlīdzekļus, jo nevajadzēja maksāt peļņas nodokli, es varēju uzņēmumu attīstīt, un palielināt darba ražīgumu,” skaidro uzņēmuma valdes locekle Irēna Voicehoviča. 

Grozījumi likumdošanā paplašinās to uzņēmēju loku, kas turpmāk varēs izmantot SEZ priekšrocības, un kuriem dažādu iemeslu dēļ tas bija liegts, tās ir vairāk tehniskas precizitātes.

“Priekš Latgales šie grozījumi ir ļoti svarīgi. Tie skar ļoti daudzus uzņēmumus, kurus līdz šim mēs nevarējām uzņemt. Latgalē ir uzņēmumi, kuriem ir četras vai pat piecas dažādās darbības nozares. To vidū ir tādas, kuras nav attiecināmas pēc ES un Latvijas likumdošanas atbalsta saņemšanai un ir tādas, kurās investori nebija gatavi investēt,” tā Latgales SEZ pārvaldnieka vietnieks Vladislavs Stankevičs.

Šobrīd, lai atbalstu varētu saņemt, uzņēmums būtu jādala, tas ir gan ilgstošs, gan dārgs process, grozījumi, kā uzsver Vladislavs Stankevičs, šo situāciju atrisinās.

Tā mums bija problēma, šie grozījumi to atrisinās. Mēs varēsim uzņēmumiem iedot SEZ statusu tieši tai struktūrvienībai, kuru uzņēmums vēlas attīstīt un kurā gatavs investēt, pārējās jomas varēs nodalīt ar finanšu plūsmu grāmatvedībā.”

Kopumā tātad ir noteiktas 25 atbalstāmās nozares, kā jauninājums būs tas, ka tiem uzņēmumiem, kuru darbība nav saistīta ar enerģijas kā produkta ražošanu un tirdzniecību, tiks atbalstīta enerģijas ražojošo iekārtu izmaksu ietveršana ieguldījumu aprēķinā. Bet galvenie grozījumu mērķi ir mazināt reģionālās attīstības atšķirības, kur piemēram Latgalē ir trīs reizes mazāks iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju nekā Rīgā, turklāt, pēdējos 10 gados Latgalē iedzīvotāju skaits samazinājies par ceturto daļu. Likumprojekts par uzlabojumiem Latgales speciālajā ekonomiskā zonā būšot viens no soļiem, kas situāciju uzlabos, vēl jāpiedomā par algu jautājumu, lai darbība šajā zonā attaisnotos tiem, kas jau strādā te, analizējot plānoto minimālās algas celšanu, uzsver Krāslavas uzņēmēja Irēna Voicehoviča. 

"Esmu ar mieru, lai mani strādnieki vairāk saņemtu, viņi tāpat jau saņem vairāk. Bet jēga tai Latgales SEZ būtu tikai, ja arī neapliekamais minumus būtu 500 eiro. Jo tālāk progresu es šai zonā vairāk neredzu, ja tā beidzas tikai ar to, ka ir atvieglojums uz nekustamo īpašumu un peļņas nodokli. Bet tas galīgi ir garām, tāpēc es esmu par to, lai minimālā alga būtu 500 un arī neapliekamais minimums būtu 500."

Minimālo algu vajadzētu mainīt tikai ar 2021.gadu, tā vismaz šobrīd, lai neraustītu uzņēmējus, sola Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, un tam būtu jānotiek ar  izmaiņām visā nodokļu sistēmā.