Neraugoties uz dažādiem sarežģījumiem pandēmijas un energoresursu sadārdzinājuma dēļ, pērnais gads Latgales Speciālajai ekonomiskajai zonai (SEZ) bijis labs, secinājuši tās pārstāvji un iesaistītie uzņēmēji. Uzņēmumi attīstās, pērn bijuši arī jaunpienācēji, un zonas statusu saņēma četri jauni uzņēmumi, solot radīt ap pussimtu jaunu darbavietu kokapstrādes, metālapstrādes un datorprogramēšanas jomās.

Kopumā Latgales SEZ jau darbojas 21 uzņēmums, radot vairāk nekā 200 jaunas darbavietas un uzņēmējdarbībā investējot gandrīz 30 miljonus eiro. Pretī uzņēmumi saņem nodokļu atlaides. Bet pats Latgales SEZ šogad pirmo reizi saņēma valsts atbalstu – 400 tūkstoš eiro – savas kapacitātes stiprināšanai.

"Mēs ar bažām gaidījām, kā attīstīsies notikumi, ņemot vērā Covid-19 ietekmi uz uzņēmējdarbību un ierobežojumiem," sacīja Latgales SEZ Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

Bažas par Latgales uzņēmumu dzīvotspēju smagajos apstākļos par laimi neattaisnojās.

"Izrādījās, ka mūsu uzņēmēji ir ļoti adaptīvi, ka viņi neaptur savu attīstības darbību, un ne tikai tie uzņēmumi, kas jau strādāja un turpināja savu attīstību, bet nāca klāt pilnīgi jaunas ražotnes, augsti tehnoloģiskas, perspektīvas. Tāpēc šis gads nepagāja Covid-19 zīmē, tas tieši otrādi parādīja mūsu reģiona uzņēmumu potenciālu un vēlmi attīstīties," norādīja Lāčplēsis.

Pērno gadu, kā stāstīja Latgales SEZ pārvaldnieka vietnieks Vladislavs Stankevičs, var saukt par labu, raugoties uz skaitļiem.

"Šobrīd mums SEZ ir 21 uzņēmums, kopā noslēgti 42 līgumi. Kopējās uzņēmumu investīcijas ir gandrīz 30 miljoni eiro. Priecē tas, ka labi pildās uzņēmumu solītās darbavietas. Šobrīd izveidotas 220. Neskatoties uz kovidu, lielākajai daļai ražotāju, kas ir noslēguši labus līgumus, iet labi, tie paplašinās un attīstās," viņš teica.

"Mums ir apmēram 80 cilvēki, esam strauji augošs uzņēmums, tāpēc darbaspēks būs vēl papildus vajadzīgs.

Arī apgrozījums nav mazs, tie ir astoņi miljoni pērnajā gadā."

2005. gadā dibinātais Daugavpils uzņēmums "Regula Baltija" ražo specifisku produkciju, ko gan eksportē, gan piedāvā vietējam un arī specifiskam patērētajam, stāstīja uzņēmuma pārstāve Karīna Lavrivjaņeca.

Viņa klāstīja, ka ''uzņēmuma galvenais darbības virziens ir iekārtu ražošana, kas ļauj veikt aizsargātu dokumentu autentiskuma pārbaudi: tās ir ID kartes, pases, autovadītāju apliecības, banknotes. Ražojam arī programmu nodrošinājumu."

Galvenie uzņēmuma klienti ir Iekšlietu un Ārlietu ministrijas, policija, robežsardze, imigrācijas dienesti, muitas iestādes, bankas, apdrošināšanas kompānijas un citas.

"Regula Baltija" Latgales SEZ statusu ieguva gandrīz pirms diviem gadiem, tā bilancē ir divi attīstības projekti un savi ieguvumi.

"Esam veiksmīgi pabeiguši vienu projektu, kas bija paredzēts tehniskā aprīkojuma iegādei ražošanas jaudas palielināšanai un kvalitātes uzlabošanai. Šobrīd realizējam otru projektu, kas paredz ieguldījumus ilgtermiņā jaunas ražotnes izveidei. Projekts ir ievērojams, tā apmērs ir gandrīz divi miljoni eiro. Mums ir iespēja pēc projekta realizācijas saņemt vai nu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, vai arī uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi. Pirmajā gadījumā esam izvēlējušies uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumus," pastāstīja uzņēmuma pārstāve.

Par otro projektu uzņēmums vēl domā, bet tieši šie atbalsta mehānismi ļauj Latgales uzņēmējiem attīstīties un būt konkurētspējīgākiem, jo

Latgalē ir sava specifika,

uzskata Latgales SEZ Uzraudzības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

Viņš teica: "Pastāvīgs mīnuss mūsu uzņēmumiem ir tas, ja jāstrādā uz eksportu, tad jāsedz transporta izdevumi līdz ostām. Tas nostāda neizdevīgākā situācijā, un kaut kādam kompensējošam mehānismam ir jābūt, un SEZ saņemamās nodokļu atlaides tādas iespējas dod. Jau šodien uzņēmumi, kas strādā SEZ, pēc savu projektu pabeigšanas var pretendēt uz nodokļu atlaidēm 15 miljonu eiro apmērā. Tas tomēr ir atbalsts."

Pērn vēlmi darboties Latgales SEZ izteica četri uzņēmumi no dažādām sfērām un novadiem.

Latgales SEZ pārvaldnieka vietnieks Vladislavs Stankevičs atklāja: "Krāslava, Augšdaugavas novads un Daugavpils pilsēta, tā ir kokapstrāde, metālapstrāde un datorprogrammēšana. Šis gads parādīja, ka esam interesanti visām nozarēm."

Jaunpienācēja, Kārslavas uzņēmuma SIA "Papa Wood" vadītājs Oļģerts Fjodorovs norādīja: "Ražojam kempinga mājiņas, pirts mucas, kubulus, akustiskos paneļus, ražojam gan vietējam  tirgum, gan arī eksportējam uz Dāniju, Angliju, Ameriku, Vāciju. Pārsvarā prece iet uz eksportu, jo vietējais tirgus priekš mums tāds pamazs."

"Strādājam jau trīs pilnus gadus. Par apjomiem – jau pārsniedzam 1 miljonu eiro. Arī šogad plānojam 0,5–1 miljonu gadā apgrozīt. Šogad turpināsim iesākto ceļu – ražosim kubulus, pirtiņas, kempingmājas, moduļmājiņas un palaidīsim arī gateri, ražosim zāģmateriālus savām vajadzībām. Ir kur izplesties, ir angāri, mēģināsim piesaistīt finansējumu siltumam, saules baterijām, energoefektivitātei. Ideju ir daudz," atklāja Fjodorovs.

Uzņēmumā nodarbināti seši cilvēki, to skaits augs, un darbība SEZ to veicinās, pārliecināts uzņēmuma vadītājs.

"Pirmkārt, tas ir atbalsts, jo iespējams iegūt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Mūsu ražotne atrodas rūpnieciskajā zonā, tie ir pieci hektāri, ir vairāki angāri. Gadā mums jāmaksā pāri par 2,5 tūkstošiem eiro zemes nodoklis. Tas ir diezgan daudz, tāpēc mēs labāk investēsim iekārtās un daļu segsim no tām attiecināmajām izmaksām.

Galvenais, lai tirgus nostabilizējas, lai ir stabilitāte un lai var paredzēt gadu uz priekšu, kas būs."

Šis gads noteikti būs jaunu uzdevumu pilns arī pašam Latgales SEZ, norādīja Lāčplēsis.

"Pirmo reizi SEZ darbība tiek finansēta no valsts puses. Mēs saņemam pietiekami ievērojamus līdzekļus un nospraužam pietiekami ambiciozus mērķus. Mēs organizēsim informatīvu un klientu piesaistīšanas kampaņu gan ārvalstu investoriem, gan paplašināsim un aktivizēsim darbu tepat Latvijā un jo īpaši Latgalē," viņš sacīja.

Valsts atbalsts Latgales SEZ kapacitātes stiprināšanai šogad ir 400 000 eiro. Vēl klāt nāk Latgales pašvaldību dotācijas 50 tūkstošu eiro apjomā.

Šobrīd SEZ teritorija ir 87 hektāru platībā.