Ierobežojuma mīkstinājumi attiecībā uz distances ievērošanu kultūrvietās līdz 1000 cilvēkiem, nosakot vismaz viena metra distances ievērošanu, ļauj cerīgāk skatīties uz pasākumu norises iespējamību un plašāku kultūras klāsta piedāvājumu, atzīst Latgales vēstniecības “Gors” vadītāja Diāna Zirniņa. Mīkstinājumi gan neatrisinot koncertzāles sarežģīto finansiālo situāciju.

“Neko šobrīd nevar prognozēt,” tā Latgales vēstniecības “Gors” vadītāja Diāna Zirniņa raksturo šā brīža situāciju, domājot, gan par to, cik lieli būs finansiāli zaudējumi, gan organizēto pasākumu skaitu un cilvēku interesi par tiem.

Ir skaidrs, ka arī šogad, sākoties septembrim, kas vienmēr pēc vasaras mierīgāka perioda, būs aktīvāks darba cēliens, gan pateicoties ierobežojumu mīkstinājumiem, gan Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtajiem papildu 100 tūkstošiem eiro, profesionālās mākslas pasākumu programmas klāsts būs daudzveidīgās un būs pieejams plašākai auditorijai.

“Tas, ka mēs varam pulcēt lielāku cilvēku skaitu, ir vērtējams ļoti pozitīvi. Jā, visi pasākumi uzreiz nevarēs notikt pilnā apmērā, bet 500 apmeklētāju - tas ir daudz. Tūkstotis nevarēs būt, jo ir jāievēro konkrētie kvadrātmetri. Protams, tas neatrisinās finansiālo situāciju, bet mums ir jādomā arī par mūsu virsmērķi, un mūsu virsmērķis nav naudas plūsma, mūsu virsmērķis ir kultūras procesa nepārtrauktība, un arī pasākumu organizēšana.”

Savukārt tie, kuri “Gorā” zāli nomā, pasākumus izvēlas pārcelt uz nākamo gadu, jo pašreizējie noteikumi nav izdevīgi, taču, lai neveidotu milzīgu pasākumu klāsta pieblīvējumu 2021.gadā, “Gors” meklē risinājumus, kā ieinteresēt pasākumu rīkotājus, tos organizēt vēl šogad. Tie ir pasākumi, kuri jau tikuši pārcelti un cilvēki uz tiem ir iegādājušies biļetes.

“Lai neveidotu tādu milzīgu pasākumu skaitu sablīvējumu, kad viņi savā starpā konkurē, mēs piedāvājam pašreizējo līgumu ietvaros, kas paredzēja vienu zāli 100 krēslus atdot pasākumam, organizēt uz tādiem pašiem noteikumiem divus koncertus. Mēs zināmā mērā zaudējam, Jā, mēs saprotam, ka pasākuma rīkotājs zināmā mērā zaudē, bet mēs jūtam, ka cilvēki paliek nepacietīgi. Viņi negrib tik ļoti nākt uz koncertu, kurš ir pārcelts vienu reizi, un tad sola nākamajā gadā. Cilvēki sāks prasīt biļešu naudas atgriešanu. Man prieks, ka vairāki producenti ir piekrituši, un mēs tā arī darām.”

Kopumā koncertzāle par 60% samazinājusi darbinieku skaitu, kas iesaistīti pasākumu organizēšanā. Pakāpeniski, palielinoties pasākumu skaitam, arī darbinieku vajadzēs vairāk.

“Augusta beigās nākot pirmajam vienam 500 cilvēku pasākumam, un septembrī tiekoties koncertos - gan Latvijas nacionālais simfoniskais orķestris ar Vestardu Šimku, gan Annas Rancānes “Latgales Freska”, gan ērģeļmūzikas festivāls “Organismi” oktobrī u.c., tur mēs jau plānojam izmantot mūsu maksimālo kapacitāti, kur ir nepieciešams iepriekšējais darbinieku skaits. Bet es neizslēdzu iespēju, ka mums nāksies meklēt papildu cilvēkus, jo šobrīd mēs apzinām tos darbiniekus, kas ir bijuši bezalgas atvaļinājumos, vai viņi tiešām atgriezīsies, vai nav atraduši iespēju citur strādāt.”

Ja lielāka rosība vien tagad sākas koncertzālē, tad tūrisma jomā jau vasarai sākoties situācija uzlabojās. Šogad pašmāju tūristi vairāk apceļo Latviju. Īīpaši pieprasītas ir lauku mītnes ar atpūtu pie dabas.

“Pilsētas viesnīcas nedaudz mazāk, jo pilsētas viesnīcas ap 50 procentiem sastādīja ārzemju viesi. Latvijas auditorija diemžēl nespēj kompensēt to visu ārzemju viesu īpatsvaru. Līdz ar to pilsētas viesnīcās maijā bija līdz 70 procentiem kritums, jūnijā nedaudz mazāk – 52, un jūlijā jau par 30 procentiem viesu mazāk kā 2019.gadā. Kas attiecas uz lauku mītnēm, protams, situācija tur ir labāka, jūnijs, jūlijs dažās vietās pat plūsmas palielinājums,” stāsta Rēzeknes TAC vadītāja Jeļena Kijaško.

Ja citus gadus Rēzekni vairāk apmeklēja tūristi no Krievijas, Polijas un Vācijas, tad šogad visvairāk ir pašmāju tūristu no Latvijas, kā arī no Lietuvas un Igaunijas, kas iepriekš nebija tik aktīvi ceļotāji uz Rēzekni. Savukārt runājot par koncertzāles aktīvākas darbības atsākšanu, pirmajam gaidāmajam koncertam zāles vietas ir jau teju piepildītas, tomēr koncertzālē cer, ka arī uz turpmākajiem pasākumiem cilvēkiem būs vēlme tos apmeklēt, un viņi nebūs atraduši no kultūras.