Atvieglojot pandēmijas ierobežojumus un līdz ar ceļošanas atsākšanos augot pieprasījumam pēc degvielas uz sauszemes un gaisā, arvien vairāk pamanāms degvielas cenu kāpums. Tiesa, degviela sāka sadārdzināties jau pērn vasaras izskaņā, bet pirmskrīzes augstumi vēl nav sasniegti. Taču vasaras vidū varam piedzīvot pat nelielu cenu kritumu.

Pirms gada dīzeļdegvielas cena svārstījās ap vienu eiro, bet benzīnu varēja nopirkt par vienu eiro un desmit centiem litrā. Tagad degvielas litra cena ir augusi par divdesmit centiem un pamazām turpina kāpt. Degvielas tirgotājkompānijas "Astarte nafta" un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Ojārs Karčevskis skaidro, ka cenas sāka kāpt pērn oktobrī, un tā pamazām tās aug katru mēnesi.

Jautājums esot, cik drīz atjaunosies aviopārvadājumi un kā pavērsīsies ģeopolitiskie notikumi, vērtē degvielas tirgotāju pārstāvis. Tikmēr bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš secina, ka naftas cenu kāpums jau atspoguļojas ne tikai degvielas uzpildes stacijās.

No otras puses, redzams, ka Naftas eksportētājvalstu organizācijas jeb OPEC valstis kopā ar Krieviju arvien ir ierobežojušas ražošanu, naftas tirgus ir pietiekami kontrolēts bez pavisam brīva piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara. Tāpēc šīs valstis līdz ar cenu kāpumu audzēs ražošanas apjomus, saka ekonomists Āboliņš.

Tomēr pašreizējais degvielas cenu kāpums jau tagad ir viens no būtiskiem iemesliem pārtikas produktu cenu augšanai. Tā konstatē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Pagājušajā nedēļā pēc gandrīz divu mēnešus ilga stabilitātes perioda degvielas cenas pieauga arī Tallinā un Viļņā, bet Rīgā cenas līdzīgā līmenī turas ceturto nedēļu pēc kārtas.