Nedaudz vairāk kā uz pusi, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2019.gadā, šajā gadā ir  audzis kreditēšanas darījumu apjoms valsts finanšu institūcijas „Altum” Latvijas Zemes fonda programmā. Aug interese arī par zemes nomu. Lielā mērā aktivitāti šajā nozarē ietekmē lauksaimniecības zemes piedāvājums tirgū, proti, šogad piedāvājums bijis lielāks. Arī pieprasījums pēc zemes liels, to secina gan Zemes fonda un  pašvaldību speciālisti, gan paši lauksaimnieki. Zemes cenas Latvijas mērogā atšķirīgas dažādos reģionos, un tās nosaka zemes auglība, konkurences  un attīstības iespējas, un pašu zemju izmēru pielāgotība saimniekošanai.

Lauksaimnieciski izmantojamās zemes tirgus Latvijā ir sarežģīts. Un visi dati liecina, ka gan zemes tirgus darījumi gan skaita, gan hektāru apjoma ziņā pakāpeniski samazinās. Vienkāršoti sakot, brīvo zemju  trūkst. 

„Lielākā daļa ir iznomātas. Tas ir pavisam mazs procents zemju, kas palikušas brīvas,” situāciju raksturo apvienotā Daugavpils un Ilūkstes novadu, tagad Augšdaugavas novada Īpašumu nodaļas vadītāja Ilze Ondzule.

Tie lielākoties ir sadrumstaloti zemes gabali, bieži vien pavisam mazos, dažus hektārus vai pat vēl mazākos gabalos, kurus tad pašvaldība ik pa laikam piedāvā nomā.

„Mēs ik mēnesi nekustamā īpašuma pārvaldīšanas komisijā izskatām brīvo zemju sarakstu, un tad sludinām brīvās zemes uz nomu. Šobrīd Covid ārkārtējās situācijas dēļ esam nedaudz atlikuši šo procesu, bet tā mums vidēji ir ap 85 lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 36 dārzkopības teritorijas. Platības ir no 0,5 līdz 3 - 4 hektāriem.”

Faktiski piedāvājumā ir pārsvarā nekopti un neizdevīgi zemes pleķīši, stāsta Augšdaugavas novada Finanšu pārvaldes vadītāja Irēna Timšāne:

„Lielākie un labākie zemes gabali ir vai nu nodoti nomā, vai arī atsavināti. Uz mazajām zemēm nav arī pieprasījuma. Palikuši brīvi tādi gabali, kas nav parocīgi, kas tuvu mitrājiem. Pārsvarā tie ir problemātiskākie zemes gabali, uz kuriem mazāka interese. Ja nu vienīgi parādās kāds vērtīgs zemes gabals, no kura zemes nomnieks atsakās.”

Brīvās zemes pirmkārt, interesē lauksaimniekus, tie ir potenciālie šo zemju nomnieki.

„Lauksaimnieki iesaistās ES projektos, un viņiem nepieciešams palielināt zemes platību īpašumā vai nomā,” stāsta Ilze Ondzule.

Līdzīga situācija ar brīvajām zemēm arī pēc reformas paplašinātajā Krāslavas novadā - kur lielāki lauksaimnieki, tur brīvo zemju mazāk.

„Krāslavas, Dagdas aktīvākajos pagastos, kur ir tās lielās zemnieku saimniecības,  zemes jau sāk trūkt. Joprojām vēl aktuāla tā  saucamā dīvāna zemnieku problēma. Daudzi iznomā, bet iznomā ar visām pilna izmēra subsīdijām - tas ir par 150 eiro. Bet tur, kur nav to lielo zemnieku, nekopto zemju kadastrus var atrast un zemi iegādāties,” situāciju skaidro Kombuļu pagasta zemnieks un Lauku konsultāciju centra Krāslavas biroja uzņēmējdarbības konsultants Artūrs Pavļukevičs.

Visas tendences liecinot, ka drīzumā arī šajos, mazāk aktīvajos, pagastos brīvās zemes saruks.

„Atnāks lieli zemnieki, jo viņi plešas plašumā. Lai arī ir tas likums, ka uz vienu saimniecību var būt ne vairāk kā 2000 hektāri, taču viņi dalās uz meitām, dēliem un atkal aug lielumā. Arī attālums 50 km lielajiem zemniekiem vairs nav nekāds šķērslis,” prognozē Artūrs Pavļukevičs.

Lieli zemes īpašumu monstri Latgalē joprojām ir ārvalstu kompānijas, par ko liecina oktobrī Krāslavas novadā Dagdā noslēgtais darījums, kad dāņu investoriem piederošā SIA “Brīvība” Latvijas zemnieku saimniecībai pārdeva  ap 1000 ha zemes.

Palīdz tikt pie zemes vietējiem zemniekiem arī „Altum” Latvijas Zemes fonda programma.

„Mums nosacīti ir 1100 īpašumi, un 9 šobrīd ir aktuāli un izlikti piedāvājumā tos nomāt. Viens darījums tikko beidzās mums - Izvaltas pagastā 2,15 ha, tagad Tilžā ir piedāvājums 2,6 ha. Lielie zemnieki uz to nepretendēs. Mēs arī vairāk orientējamies un iepērkam mazākus zemes īpašumus, kas varētu interesēt mazos un jaunos zemniekus. Bet, ja parādās kādi 3-4-5 ha Zemgalē, tad tur jau cīnās visi un cenas savādākas,” saka Zemes fonda konsultants Ivars Rubenis.

Katram īpašumam katrā reģionā un par savu cenu atrodas savs nomnieks, un brīvās zemes ilgi šajā piedāvājumu bankā neaizkavējas.

„Lielākas cenas ir Zemgalē, kur ir bijuši ap 500 eiro, zemākās Latgalē - 50-70 eiro par hektāru. Visi šie piedāvājumi būs aktuāli divas nedēļas, uz visiem tiem jau ir izdarīti kaut kādi solījumi, tad atkal tā situācija mainīsies. Faktiski izmaiņas notiek katru dienu - cik daudz ienāk, tik daudz arī tiek iznomāts,” tā Ivars Rubenis.

Arī zemes iegādes darījumi notiek. Pērn „Altum” zemes iegādei Latvijā piešķīra  gandrīz 18 miljonus eiro, tas ir par 5 miljoniem vairāk gadu iepriekš, un tas ļāvā noslēgt 320 zemes darījumus.

Bet ar šo gadu „Altum” valsts aizdevuma limitu lauksaimniecības zemes iegādei palielināja  līdz vienam miljonam eiro.