Pagājušajā nedēļā noslēdzās Baltijas jauno talantu programma "Sievietēm zinātnē" un Baltijas zinātņu akadēmijas un "L’Oreal balvas" saņēma septiņas jaunās zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Latvijā karjeru zinātnē uzsāk vairāk sieviešu nekā vīriešu un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Bet sievietēm piedzimst bērni, līdz ar to daļa zinātnē vairs neatgriežas, tāpēc vīrieši ieņem augstākus amatus un kļūst par projektu vadītājiem biežāk nekā sievietes.

Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu pētniece un doktorante Laura Vītola ir viena no trim Latvijas jaunajām zinātniecēm, kas šogad saņēma Baltijas jauno talantu balvu. Viņa izstrādā ilgtspējīgus būvmateriālus no atkritumiem vai industriāliem blakusproduktiem, piemēram, no pelniem, ko iegūst ogļu stacijās.  Laura Vītola atzīst – saņemtā balva liecina, ka dzīvē izvēlējusies pareizo ceļu un vienlaikus tas ir stimuls uzsākto turpināt.

Sieviešu īpatsvars zinātnē ir atkarīgs no nozares. Kā stāsta Izglītības ministrijas departamenta direktora vietnieks zinātnes jomā Jānis Paiders, vismazāk sieviešu zinātnieču strādā inženierzinātņu jomā, dabaszinātnēs puse ir sievietes, puse vīriešu, medicīnas zinātnē strādā 60% sieviešu, bet sociālajās un humanitārajās zinātnēs pat 70% ir sievietes.

Latvijas jauno zinātnieku asociācijas valdes locekle Liene Spruženiece ir ģeoloģe un šobrīd Glāzgovas universitātē vada elektronmikroskopijas centru. Arī viņa akcentē – ja visā pasaulē sākumposmā zinātnē vienlīdzīgi pārstāvēti abi dzimumi, tad vēlāk sieviešu skaits samazinās un iemels tam ir sieviešu un vīriešu atšķirīgās sociālās un dzimumu lomas.

Nav pētījumu par atalgojumu zinātniekiem Latvijā, bet, ņemot vērā, ka atalgojums ir piesaistīts amatam un sievietes mazāk ieņem vadošus amatus, arī viņu atalgojums ir mazāks nekā vīriešiem.