Ja Eiropas valstīs uzkrājumu veidošanai iedzīvotāji atvēl vidēji 10 līdz 12 procentus no mēneša ienākumiem, Šveicē un Luksemburgā pat 20%, tad Latvijā uzkrājumu līmenis svārstās. Pirmskrīzes gados - 2008. un 2009. gadā - uzkrājumi pieauga līdz 13%, ekonomiskās krīzes laikā uzkrājumu nebija vispār, bet pēdējos gados mājsaimniecību uzkrājumi veido 4-5% no mēneša ienākumiem.

2019. gada beigās Latvijas mājsaimniecību noguldījumi bankās sasniedza 7,6 miljardus eiro, savukārt, banku izsniegtie kredīti mājsaimniecībām bija 5 miljardi eiro, stāsta Latvijas bankas ekonomiste Olga Lielkalne.

"Luminor" bankas privātpersonu segmenta vadītājs Normunds Rudzītis vērtē, ka iedzīvotāju uzkrājumi, kas pērn palielinājušies par 5%, ir ļoti pozitīvs fakts.

Lielākie uzkrājumi ir Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem, vidēji mēnesī uzkrājumiem tiek atvēlēti 20 līdz 50 eiro. "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa stāsta, ka starp Baltijas valstīm lielākie uzkrājumi ir Igaunijas iedzīvotājiem.

Latvijas bankas ekonomiste Olga Lielkalne skaidro, kādām jābūt proporcijām starp kredītiem un uzkrājumiem.

Pasaules Bankas un OECD apkopotie dati liecina, ka pēdējos 50 gados uzkrājumu līmenis samazinās visā pasaulē. Ja pagājušā gadsimta 70. gados Austrālijā uzkrājumiem novirzīja 15%, bet ASV 14% no mēneša ienākumiem, tad tagad attiecīgi tikai 5% un 7%.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.