Pirmās bioloģiskās saimniecības Latvijā izveidojās pirms 25 gadiem. Šobrīd bioloģiski sertificētas ir 4000 zemnieku saimniecības un tās apstrādā 14% jeb 280 000 ha no lauksaimniecības zemes kopējās platības. Visvairāk tiek audzēti bioloģiskie graudi un saražots bioloģiskais piens.

Šobrīd Eiropas Savienībā turpinās diskusijas par atbalstu lauksaimniekiem nākamajā plānošanas periodā. Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone stāsta, ka nākotnē bioloģiski apsaimniekotās platības Latvijā palielināsies, jo tāds ir arī Eiropas kopējais mērķis.

Bioloģiskie lauksaimnieki saimnieko ar dabiskām metodēm, nelietojot pesticīdus un minerālmēslus, ģenētiski modificētu augu stādus un sēklas, kā arī vielas, kas stimulē augu vai dzīvnieku ātrākus augšanu.  Tāpēc bioloģiskajā lauksaimniecībā ir augstākas izmaksas un zemākas ražas nekā konvencionālajā lauksaimniecībā, stāsta Latvijas lauku konsultāciju centra Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila.

Gustavs Norkārklis saimnieko 170 ha lielu bioloģisko z/s Salenieki Vārkavas novadā un vada Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju. Apgalvojumu, ka kāds kļūst par bioloģisko saimnieku lielāku subsīdiju dēļ, viņš sauc par mītu.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe vērtē, ka bioloģiskās lauksaimniecības produkti ir nišas produkti. Tiem ir augstākas cenas un tie nebūs masu patēriņa prece. Viņa uzskata, ka arī konvencionāli ražotā pārtika Latvijā ir kvalitatīva.

Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis vērtē, ka Latvijā ražotā bioloģiskā pārtika ir pieprasīta gan ārvalstīs, gan arī vietējā tirgū.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas mērķis ir līdz 2030. gadam bioloģiski sertificētās platības palielināt līdz 30% no lauksaimniecības zemes kopējās platības jeb 600 000 ha.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.