Latvijai nākamais daudzgadu budžets arī ar mīnusiem, tomēr kopumā izdevīgs

Ilgi gaidītais Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2021.2027.gadam un ekonomikas atveseļošanas mehānisms beidzot tika apstiprināts pirms nepilnām divām nedēļām. Ko Latvijai sola daudzgadu budžets, un vai ar to, ko saņemsim, varam būt apmierināti? Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere norāda, ka mūsu valstij tas kopumā būs izdevīgs. Tomēr rūgta pecgarša joprojām ir Latvijai sāpīgajā jautājumā par tiešmaksājumiem.

Eiropas Parlaments par ilgtermiņa budžetu nākamajiem septiņiem gadiem, kā arī ekonomikas atveseļošanas mehānismu beidzot nobalsoja pirms nepilnām divām nedēļām. Kopumā 1,8 triljoni eiro. No tiem 750 miljardi eiro paredzēti atveseļošanas mehānismam, kas nodēvēts par „Next Generation EU” jeb „Nākamās paaudzes Eiropas Savienība”. Savukārt daudzgadu budžets ir teju 1,1 triljonu eiro liels. Ja lūkojamies tieši uz daudzgadu budžetu, vislielākā summa atvēlēta kohēzijai un lauksaimniecībai. Te kopumā iezīmēti 666 miljardi eiro. Tikmēr jaunām un pastiprinātām prioritātēm piešķirti kopumā 335 miljardi eiro. Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere atzīst, ka šis daudzgadu budžets ir ļoti labs un maksimāli labākais, ko bijis iespējams izcīnīt. Budžeta apmērs ir aptuveni tāds pats, kā iepriekšējā periodā, tomēr jāņem vērā, ka tagad ir kļuvis par vienu valsti mazāk. Būtiski esot Eiropas Parlamenta izcīnītie 16 miljardi eiro budžetā.

Nākamo septiņu gadu laikā Latvija kopumā saņems vairāk nekā desmit miljardus eiro Eiropas Savienības finansējuma grantu veidā. No tiem aptuveni 2 miljardi eiro būs pieejami no atveseļošanas mehānisma, bet pārējie līdzekļi – aptuveni 8 miljardi eiro - no daudzgadu budžeta. Latvijas Finanšu ministrijā skaidro, ka lielāko daļu jeb 4,24 miljardus eiro, no Latvijai pieejamā Eiropas Savienības finansējuma veidos Kohēzijas politikas fondu piešķīrums, kuru galvenais mērķis ir izlīdzināt ekonomiskās atšķirības starp dalībvalstīm. Tradicionāli nozīmīgs finansējuma apjoms paredzēts arī lauksaimniecības sektora atbalstam, kopumā ap 3,4 miljardiem eiro.

Kopumā eiroparlamentāriete uzskata, ka daudzgadu budžets Latvijai būs izdevīgs. Tomēr ir arī mīnusi. Viens no tiem ir tiešmaksājumu apjoms. Cīņa par to, lai tiešmaksājumi sasniegtu vismaz Eiropas vidējos rādītājus, notiek jau šķietami mūžīgi. Tomēr arī šoreiz, lai gan tie pieaugs, vidējos Eiropas rādītājus tie atkal nesasniegs, 2027.gadā sasniedzot aptuveni 82% no vidējā rādītāja. Arī pēc Vaideres domām tiešmaksājumu apjoms Latvijas zemniekiem joprojām ir netaisnīgs. Savukārt biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzskata, ka virziens tiešmaksājumu apjoma palielināšanā ir pareizs, bet tas ir pilnīgi nepietiekami.

Tāpat viņa uzsver, ka nākamajos septiņos gados būs mazāk naudas lauku attīstībai. Šajā pozīcijā bijis iespējams izcīnīt lielāku summu, bet tagad nacionālajā budžetā būs jāatrod nauda, lai varētu līdzfinansēt šīs summas. Biedrības pārstāve norāda uz, viņasprāt, absurdo situāciju, ka pastāv kopīgā lauksaimniecības politika, kas tiek finansēta no Eiropas Savienības budžeta. Tomēr tajā pašā laikā katra valsts patiesībā cīnās par sevi, nevis par kopīgo labumu.

Viņa norāda, ka Eiropas Savienības lauksaimniecības politika šobrīd dodas tādā virzienā, kas mazinās no bloka eksportētās pārtikas apjomu. Tādēļ, viņasprāt, aktuāls esot jautājums, ar ko tas tiks aizstāts. Proti, vai Eiropa saredz savu konkurētspēju citos segmentos un varēs aizvien vairāk naudu pārdalīt cilvēku dzīvošanai laukos?

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.