Latvijas apstrādes rūpniecība pēc pandēmijas atguvusies straujāk nekā tika plānots

Latvijas apstrādes rūpniecība pēc pandēmijas atguvusies straujāk nekā tika plānots iepriekš. Tā liecina pirmā pusgada dati. Lai gan šogad rūpniecības apjomi samazinājās par 10%, tomēr jūnijā, salīdzinot ar maiju, rūpniecības ražošanas pieaugums bija jau 4,5%.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska stāsta – lai arī atsevišķās rūpniecības jomās un uzņēmumos situācija atšķiras, pirmā pusgada rūpniecības nozares dati Latvijā ir labāki, nekā tika gaidīts un labāki nekā vidēji Eiropas savienībā.

Joprojām mēs nevaram runāt par to, ka būtu atjaunojušās apstrādes rūpniecības ražošanas jaudas – martā un aprīlī bija kritums.  Bet uz citu valstu fona Latvijai klājies salīdzinoši labi. Mums ir labi attīstīta pārtikas ražošana, kas jebkurā krīzē būs aktuāla. Grūtāk klājās augsto tehnoloģiju uzņēmumiem. Bet mūsu plašais eksporta valstu loks ir devis labu atbalstu.

Bankas Citadele  ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka iepriecinošie jaunākie pusgada rūpniecības nozares statistikas dati liecina par to, ka nozare spējusi ātri atgūties.

Izteikts kritums rūpniecībā šīs krīzes laikā bija tikai 2 mēnešus – aprīlī un maijā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ražošana samazinājās par 10%, bet jūnijā mēs redzam diezgan būtisku uzlabojumu. Mūsu ražotājiem klājies labāk nekā ražotājiem Vācijā, bet Dienvideiropā ražošanas apjomi kritās pat par 20% un vairāk. Mums daudzi ražotāji ir ārvalstu investori, un, ja vajag samazināt ražošanas izmaksas, darbu pārnest uz Latviju ir lētāk. Smagāk cieta apģērbu un tekstila izstrādājumu nozare, jo pasaulē būtiski samazinājās pārdošanas apjomi. Cieta arī metālapstrāde un mašīnbūve.

Luminor bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērtē, ka Latvijas rūpniecības veiksmi šobrīd ietekmē plašais produktu klāsts un dažādie pārdošanas tirgi. Latvijā, piemēram, neražo vieglās automašīnas, kuru tirgošana pandēmijas laikā apstājās, savukārt, celtniecības materiāli joprojām ir ļoti pieprasīti visā Eiropā.

Par laimi, tieši mūsu galvenajos mērķa tirgos Eiropā celtniecība bija diezgan stabila. Tādās valstīs kā Itālija vai Francija kritums bija divas trešdaļas, bet Vācijā kritums bija tikai 1%. Kokrūpniecība un ķīmijas rūpniecība ir orientēta uz celtniecībai domātiem produktiem. Pēdējos 5 gados straujāk augošā nozare Latvijā bija metālapstrāde un mašīnbūve. Šajā nozarē produktu struktūra izrādījās samērā veiksmīga. Teiksim, vieglo automašīnu ražošana dažās valstīs pilnībā apstājās, bet detaļas vieglajām automašīnām ir maza daļa no Latvijā ražotā. Stabila ir Latvijas pārtikas rūpniecība, kas specializējas ilgi uzglabājamu produktu ražošanā – konservi, milti un to izstrādājumi.

Ekonomikas eksperti uzskata, ka lielākie riski rūpniecības nozarei joprojām ir Covid-19 izplatība – vai būs slimības otrais vilnis, kad būs gatava vakcīna. Krīzes laikā samazinājies arī investīciju  apjoms. T

Šī krīze tā vai citādi tomēr uzņēmumus ietekmējusi negatīvi. Mēs redzam, ka kreditēšana no uzņēmumu puses bijusi gausa, pavasar mēnešos tika atliktas investīcijas, kas turpmāk ietekmēs uzņēmumu izaugsmi.

Tā kā Covid-19 izplatība vairākās Eiropas valstīs atkal palielinās, neziņa par situācijas attīstību rudenī var ietekmēt gan rūpniecības nozari, gan citas ekonomikas jomas Latvijā.

Materiāls tapis ar Latvijas Bankas finansiālu atbalstu.