Latvijā pēc pirmā Āfrikas cūku mēra viļņa, kad mazās zemnieku saimniecībās un lielos cūku audzēšanas kompleksos tika likvidēts tūkstošiem cūku, liela daļa mazo saimniecību atteicās no cūku audzēšanas biznesa. Pagājuši astoņi gadi, valstī joprojām plosās Āfrikas cūku mēris, ar ko pārsvarā slimo meža cūkas, bet retumis infekcija nonāk arī kādā no saimniecībām.

Pirmo reizi mežacūku un vēlāk arī mājas cūku saslimšana ar Āfrikas cūku mēri Latvijā tika konstatēta 2014. gada jūnija beigās. Pagājuši astoņi gadi un šajā laikā vīrusa izplatība te samazinājusies, te atkal augusi.

„Cūkkopības nozare mūsu uzraudzības teritorijā ir mainījusies, jo mums tagad nav lielās novietnes Cirmas bekons,” Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļlatgales pārvaldes vadītāja Mārīte Ņukša uzsver, ka  pašlaik vīruss aktivizējies tieši meža cūku populācijā, un tas nopietni satrauc mājas cūku audzētājus.

„Ir palikušas tikai mazās piemājas saimniecības ar vienu līdz 10 cūkām un viena lielāka novietne, kur ir nepilni 200 cūku.”

Pirms sešiem gadiem zemnieku saimniecībā „Zelmeņi,” kas atrodas Rēzeknes novada Griškānu pagastā, sakarā ar inficēšanos ar Āfrikas cūku mēri, tika likvidētas 130 cūkas. Kā atzīst saimniece Liene Spriņģe, vīruss ir ļoti lipīgs un

pat mazākā kļūda drošības pasākumu ievērošanā nes traģiskas sekas.

„Mums bija iežogojums, mums bija dezinfekcijas paklāji, bet tā kā mums pakaiši ir zāģu skaidas, mums tolaik piedāvāja kaimiņš tikko no meža atvestas skaidas. Mēs paņēmām tās zāģu skaidas un tieši tajā vietā, kur mēs tās izkaisījām, arī sākās saslimšana.”

Tagad saimniecība „Zelmeņi” ir atsākusi cūku audzēšanu.

„Mēs cītīgi izdezinficējām visu, izmazgājām. Mums atbrauca pārbaudīt, sataisīja analīzes, ka viss ir kārtībā un mēs, ja vēlamies, varam atjaunot cūku audzēšanu. Mums jau citu variantu nebija, jo kūts celta tikai priekš cūkām, ja gribi turēt kādus citus dzīvniekus, tad pilnīgi viss jāmaina. Tādas naudas mums nebija, lai ko jaunu uzsākt. Tagad mēs esam nodrošinājušies cik vien var. Mums ir iežogota teritorija, dezobedre, dezinfekcijas līdzekļi, atsevišķa telpa, kur mēs ejam iekšā, pārģērbjamies, dezinficējamies un ejam kūtiņā. Strādājam tikai mēs – ģimenes locekļi. Svešus iekšā teritorijā praktiski nelaižam. Ļoti sargājam. Tagad kuļam labību un šī gada raža tagad netiek barota, tikai iepriekšējā gada. Nekas no ārpuses neiet – ne zāle, ne āboli. Pilnīgi nekas. Arī pakaiši mums ir tikai no firmas, kas mums atved ēveļskaidas.”

Latvijas cūkaudzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece atzīst, ka Āfrikas cūku mēris ir mainījis Latvijas cūkkopības nozari tiktāl, ka daudzi nelielie cūku turētāji bijuši spiesti attiekties no šī biznesa. Toties no lielajiem cūku audzētājiem savu darbību pārtraukuši vien divi.

„Objektīvu iemeslu dēļ tādas saimniecības, kas ir cietušas no Āfrikas cūku mēra un saimnieks ir jau lielos gados un viņš saprot, ka viņam nebūs ne spēka, ne resursu, lai atjaunotu saimniecību. Un otrs variants ir šīs te saimniecības, kas saprot, lai nodrošinātu minimizētu Āfrikas cūku mēra iekļūšanu fermā, veicamie drošības pasākumi ir pārāk dārgi pret to apjomu, kas tiek ražots. Kopējais cūku skaits nav ļoti samazinājies.”

Taču Āfrikas cūku mēris nebūt nav vienīgais, kas apdraud cūkkopības nozari Latvijā. Kā atzīst Latvijas cūkaudzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece, pašlaik vietējiem cūku audzētājiem ir iestājušies pavisam grūti laiku un par realitāti kļūst

Latvijas cūkgaļas izstumšana gan no vietējā, gan no ārzemju tirgus.

„Eiropas kopējā tirgū ir cūkgaļas cenas un tirgus krīze, kam par pamatu ir pasaules tirgus tendences. Eiropas savienībā ir visaugstākās pašizmaksa cūkgaļas ražošanai, jo mums ir ļoti, ļoti augsti gan labturības, gan pārtikas drošuma standarti. Mēs esam kļuvuši nekonkurēt spējīgi pasaules tirgos un tas ļoti ietekmē arī iekšējo tirgu.”

Arī „Zelmeņu” saimniece Liene Spriņģe atzīst, ka raugoties uz cūkgaļas cenām, nopietni uztraucas par sava biznesa nākotni.

„Šogad mēs uz pusi esam samazinājuši ganāmpulku. Tagad ir tikai kādas 55 cūkas, jo ir ne tikai mēris, bet arī sarežģītā kopējā situācija valstī un pasaulē, kad cenas ceļas un ruksi pabarot kļūst aizvien dārgāk. Mēs nevaram konkurēt ar ārzemju gaļu, kas iet iekšā. Tāpēc mēs esam samazinājuši ganāmpulku.”

Pašlaik ar Āfrikas cūku mēri slimo pārsvarā meža cūkas un par cūku mēra skartiem Latvijā var uzskatīt 135 pagastus, 25 novados. Šogad konstatēti arī divi mājas cūku saslimšanas gadījumi Kuldīgas novadā, kad nācies likvidēt vairāk kā 1500 cūkas.