Pret Baltkrieviju noteiktās sankcijas skar ne tikai šīs valsts amatpersonas un tai pietuvinātos uzņēmējus, bet arī mūsu komersantus, kas ar Baltkrieviju tirgojas. Tā izriet no pēdējā laikā kokrūpnieku celtās trauksmes, ka mūsu bankas ir pārspīlēti piesardzīgas un mēdz neapkalpot darījumus ar baltkrieviem, bez maz vai liekot uzņēmējiem pierādīt, ka viņu sadarbības partneri, kam tiek pārskaitīta nauda, nav rados vai draugos ar Lukašenko režīmu.

Baltkrievija Latvijas kokrūpniecībai ir nozīmīgs izejmateriālu piegādātājs – tagad tie ir dēļi un mieti, bet vēl nesenā pagātnē Latvijas enerģētikā lielus apjomus veidoja no šīs kaimiņvalsts ievestā šķelda. Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss ilustrē, ka, piemēram, mūsu valstī gadā saražojam divarpus miljonus kubikmetru dēļu, bet pērn no Baltkrievijas ievedām 600 tūkstošus kubikmetru dēļu. Šogad apjomi strauji kāpuši, un gandrīz pusmiljons kubikmetru ievests jau tikai pirmajā pusgadā.

Oficiāli noteiktās Eiropas Savienības sankcijas pret Baltkrieviju rada neērtības arī mūsu uzņēmējiem, bet ne tik lielas, kā Latvijas bankas, kas visai kūtri apkalpo darījumus ar Baltkrievijas komersantiem.

Kokrūpnieki apzinās, ka tā sauktajā finanšu sektora kapitālajā remontā mūsu bankas dabūjušas ciest arī nepamatoti, tāpēc tagad izvēlas vieglāko ceļu, neuzņemoties riskus, bet liekot Latvijas uzņēmumiem pierādīt, ka sadarbības partneris Baltkrievijā nav nekādā veidā saistīts ar sankcijām pakļauto Lukašenko režīmu.

Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra vēro, ka tirdzniecības apjomi ar Baltkrieviju sarūk, un aģentūras direktora vietniece Iveta Strupkāja met akmeni arī mūsu banku dārziņā.

2020.gadā kopā ar Banku asociāciju izstrādāja ceļakarti, kas atviegloja uzņēmēju sadarbību ar mūsu bankām. Investīciju aģentūra ar nozari plāno runāt arī tagad milstošajās problēmās. Tomēr Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa apgalvo, ka piesardzība ir objektīva.

Finanšu nozare aicina uzņēmējus, kas jūtas nepamatoti ierobežoti, vērsties pie regulatora, lai tas izvērtē katru gadījumu. Tikmēr kokrūpnieki, kas pērn Latvijā no kaimiņvalsts importēja materiālus 177 miljonu eiro vērtībā, brīdina, ka nepamatota stingrība var novest pie tā, ka Lielbritānija kā ievērojams preču galamērķis kokmateriālus no Baltkrievijas sāks importēt nepastarpināti un bez pievienotās vērtības radīšanas Latvijā.