Uzņēmējdarbības apjomi šogad būs līdzīgi kā pērn. Tā Luminor bankas aptaujā prognozē lielākā daļa Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu, runājot par pārdošanas apmēriem. Tomēr, ja Lietuvā un Igaunijā savu darbību šogad plāno paplašināt ap 35 procentiem uzņēmēju, tad Latvijā to šogad cer īstenot 41% mazo un vidējo uzņēmumu. „Temperatūra valstī nosaka arī temperatūru reģionos, uzņēmēji cer uz attīstību”, tā par šī gada prognozēm saka uzņēmējdarbības jomā strādājošie Latgales reģionā, akcentējot, ka ir jomas, kas uzņēmējus dara arī bažīgus.

Luminor bankas aptauja, kurā piedalījās 750 Baltijas valstu  mazo un vidējo uzņēmumu, ir tikai viens no prognožu avotiem par to, cik cerīgi uzņēmēji raugās uz šo jauno gadu. No katras valsts tika  aptaujāti 250 uzņēmēji-40 procenti Latvijas uzņēmēju cer uz  attīstību, arī tendences Latgale varētu būt līdzīgas, situāciju analizē Latgales Plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centra vadītājs  Andris Kucins

“Tā vidējā temperatūra valstī attiecas arī uz Latgales reģionu, ja daļa uzņēmēju cer uz attīstību, tad līdzīgs rezultāts varētu būt arī Latgalē.”

Inese Jēkabsone ir biedrības „Daugavpils novada uzņēmēju padome” valdes priekšsēdētāja, kurā apvienojušies ap 20 dažādas nozares pārstāvošie novada uzņēmēji. Uz šo gadu mazā biznesa pārstāvjiem lielākoties skats esot cerīgs.

“Visi jau raugās cerīgi, pieaugumam ir jābūt. Mums biedrībā ir mājražotāji, viesu mājas, gaļas pārstrādes uzņēmumi- kūpinājumi, olas, kanalizācijas un ūdens attīrīšanas iekārtu veidotāji, ēdināšanas pakalpojumu piedāvātāji. Uzņēmējiem ir savi plāni, mēs runājam par to, ko mēs kā biedrība varam darīt, kādus projektus rakstīt. Tie, kas grib strādāt un darīt, tiem tā interese ir n tie pozitīvi raugās.”

Naujenes pagasta uzņēmējs Ilmārs Lociks neslēpj, kaut neliels, bet pieaugums uzņēmumā ir katru gadu, izvērtējot kaut vai pērno gadu, arī uz šo gadu tiek liktas prognozes ar pieauguma zīmi.

“Ražojam piestātnes, iznomājam laivas un plostus, ir dažas brīvdienu  mājas, piedāvājam cilvēkiem atpūtu. Katrs gads mums nāk ar kādu nelielu plus zīmi. Pērn kopējais apgrozījums mums bija ap 100 tūkstošiem. Mums pārsvarā tā ir sezonālā darbība. Sezonā nodarbinām līdz  4 cilvēkiem. Atpūtas nozare ir tā, kur cilvēki atstāj to pēdējo naudiņu, kas paliek pāri pēc pārtikas un citas savas vajadzības. Tomēr mums liekas, ka cilvēku labklājības līmenis aug.  Katru gadu mēģinām ko pielabot un attīstīt. Šogad ceram uz 10 procentu pieaugumu.”

Inese Jēkabsone kā individuālā komersante savā viesu mājā „Višķezers” pērn paplašināja piedāvājumu klāstu, lai arī apgrozījums nav liels, tomēr šogad ir doma radīt gan jaunu darba vietu gan  palielināt finansiālo apgrozījumu

“Pērn mums apgrozījums bija ap 18 tūkstošiem eiro. Šogad raugos tā cerīgi, jo ir vairāk vietas, kur izmitināt viesus, jo vasarā parasti bija pārpildīts un pietrūka. Tāpēc ceru uz apgrozījuma un peļņas pieaugumu līdz 10-15 procentiem. Taču būs arī izdevumi, jo būs virtuve, piedāvāsim ēdināšanas pakalpojumus un būs nepieciešams darbinieks.”

Tomēr ir jomas, kas šajā jaunajā  gadā uzņēmējus dara bažīgus, situāciju analizē Latgales Plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins.

“Nozaru griezumā skatoties, uzņēmējus būtiski  satrauc darba spēka nodokļu palielināšanās , jo daļa nav savu darbību modernizējuši tik tālu, ka varētu segt šīs izmaksas ar produktivitātes pieaugumu. Redzam, ka  kokapstrādes uzņēmumiem ir kritums, un tie bažīgi skatās, kas notiks tālāk. Mazajiem uzņēmumiem, kas tikai tagad sāk savu darbību, un strādā vispārējā nodokļu režīmā, liels trieciens ir šīs darba spēka izmaksas. Lielā problēma ir tā, ka cilvēku paliek mazāk,  un tiem mazajiem  uzņēmējiem, kas iet uz vietējo tirgu, nav šī noieta.”

Biznesa attīstību arī noteiks šis galvenais faktors- cilvēks, kurš gatavs un spējīgs pirkt un tad jau izvēle un prece, ko  tirgus apstākļos piedāvā pats uzņēmējs.