Latvijas valsts ārējais parāds līdz Covid-19 pandēmijai bija viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Krīzes seku likvidēšana, maksājot dīkstāves pabalstus, atbalstot uzņēmējus un stimulējot ekonomiku, parādu palielinājusi par 2 miljardiem eiro. Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji aicina valdību sākt domāt par valsts parāda samazināšanu.

Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka stāsta, ka Latvijas valsts parāds joprojām ir viens no zemākajiem ES un līdz gada beigām varētu sasniegt 49% IKP.

No marta līdz jūlija beigām iekšējā un starptautiskajos finanšu tirgos esam aizņēmušies nedaudz virs 2 miljardiem eiro. Starptautiskajos finanšu tirgos tika organizētas 2 obligāciju emisijas – papildu emisija ar dzēšanas termiņu 2026. gadā 550 miljonu eiro apmērā un jauna 3 gadu obligāciju emisija 1 miljarda eiro apmērā. Iekšējā tirgū ar obligācijām piesaistījām 580 miljonus eiro. Protams, ka finanšu tirgi bija svārstīgi un pieauga valsts kredītriska uzcenojumi. Lai aizņemšanās izmaksas būtu zemākas, tika izvēlēti īsi aizņemšanās termiņi, līdz ar to likmes bija tuvu nullei. Valsts kase ir nodrošinājusi arī papildus aizņemšanās iespējas no starptautiskajām institūcijām 1 miljarda 200 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde skaidro – arī 2008. gada krīzē valsts parāds pieauga par 2 miljardiem eiro gadā.

Parāda īpatsvars pret ekonomiku no 8% 2007. gadā pieauga līdz 48% 2010. gadā, tātad par 40 procentpunktiem. Un tas parāda, cik īsā laikā, cik strauji krīzes apstākļos parāda līmenis var pieaugt. Bet šobrīd situācija ir mazliet savādāka, jo mēs aizņemtos līdzekļus tērējam ekonomikas stimulēšanai. Ja tas ir vienreizējs pasākums, tad viss ir kārtībā un tas bija nepieciešams.

Tā kā Latvijas valsts parāda apjoms Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis jau 9% no IKP, Fiskālās disciplīnas padome priekšsēdētāja Inna Šteinbuka aicina valdību ierobežot jaunus ekonomikas stimulēšanas pasākumus un sākt domāt par pakāpenisku valsts parāda samazināšanu. To ļauj arī ekonomiskā situācija, kas Latvijā pamazām uzlabojas.

Nodokļu iekasēšana notiek labāk nekā gaidīts. Sākot ar nākamo gadu, būs pieejami arī diezgan lieli līdzekļi no ES budžeta, un tie nepalielinās valsts parādu. Ņemot vērā šos apstākļus, mēs uzskatām, ka valdībai jāsāk domāt par atbalsta pasākumu pakāpenisku samazināšanu. Es gribu uzsvērt vārdu ‘’pakāpenisku’’, jo jāsāk par to domāt. Mums bija diezgan mazs parāds, kas ļāvis izdevīgi aizņemties finanšu tirgos. Turpmāk Latvijai atkal jādomā par tādu stabilu, ilgtspējīgu fiskālo pozīciju, lai varētu arī turpmāk baudīt labu imidžu finanšu tirgos un nepieciešamības gadījumā aizņemties.

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde aicina ņemt vērā nevis to valstu pieredzi, kas aizņēmušās daudz vairāk nekā Latvija, bet Igaunijas piemēru.

Finanšu krīzes laikā igauņiem nebija parādu kāpums tādēļ, ka viņiem bija izveidota finanšu rezerve, ko izmantot budžeta deficīta segšanai, tādēļ nebija nepieciešams palielināt valsts parādu. Igaunija ir pareizais virziens, kurā skatīties, nevis aizņemties papildus un audzēt budžeta deficītu. Jo tā ir nauda, kas būs jāatdod. Latvijas valsts parāda līmenim nevajadzētu pārsniegt 55% no IKP. Tas ļautu atgriezties līdz 40% līmenim tuvākajos 10 gados. Otrkārt, jo augstāks parāda līmenis, jo lielāki kredītprocenti jāmaksā, līdz ar to vairāk naudas jāatņem kādai citai nozarei.

Tā kā joprojām valda liela nenoteiktība eksporta tirgos – gan Covid-19 vīrusa, gan ģeopolitisko iemeslu - Brexit un Baltkrievijas notikumu dēļ, risks uz valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī valsts parādu joprojām saglabājas.

Materiāls tapis ar Latvijas Bankas finansiālu atbalstu.