Lauku atbalsta dienests piedāvā atbalstu apdrošināšanai lauksaimniekiem

No šā gada maija Lauku atbalsta dienestā uzsākta projektu pieteikumu pieņemšana uz ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas prēmiju daļēju izdevumu segšanu. Lai arī šogad paredzētais  finansējums, veicinot lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecības nozaru riska mazināšanā, ir 10,5 miljoni eiro, joprojām ne visi lauksaimnieki apdrošina savus sējumus.

Pēdējo gadu laikā klimata pārmaiņas aizvien vairāk izjūt lauksaimnieki - te sējumus izposta krusa, te uznāk sausums. Pirms 3 gadiem Latgalē īstu postu lauksaimniekiem nodarīja vasaras nogalē notikušie plūdi. Tad no valsts budžeta līdzekļiem zaudējumu segšanai lauksaimniekiem tika piešķirti nepilni 15 miljoni eiro. Šie plūdi arī atklāja, ka lielākā daļa zemnieku nebija apdrošinājuši savus sējumus. Lai arī situācija mainās, arī pašlaik ne visi zemnieki gatavi tērēt naudu sējumu apdrošināšanai.

Zemnieku saimniecības īpašnieks Andris Kazačkovs apsaimnieko 1500 ha zemes Ludzas  novadā un pagaidām ir apdrošinājis tikai lopu ganāmpulku. Un tam par iemeslu  ir ne tikai naudas jautājums. “Mēs apsaimniekojam apmēram 1500 ha zemes. Ir gaļas lopi un graudaugi.

Lopus mēs apdrošinām, bet pagaidām vēl sējumus neapdrošinām. Trūkst sīkākas informācijas par to,  kā tā apdrošināšana tiek atmaksāta, kā tiek novērtēti zaudējumi.”

Savukārt Viļakas novada zemnieku saimniecības Kotiņi saimnieks Aldis Ločmelis  uzskata, ka viņu saimniecībā, kur pamatnodarbošanās ir graudkopība un sēklkopība un  šobrīd tiek apstrādāta zeme 3000 ha platībā, bez sējumu apdrošināšanas neiztikt.  “Mēs apdrošinām visus 3000 hektārus. Lauksaimnieks arī ir cilvēks, kas ir biznesā un viņš arī rēķina.  Ir lietas, ko mēs varam nosargāt , bet ir dabas stihijas , ko nevaram nosargāt. Piemēram, ziemā kailsals, krusa vai  sausums. Mēs esam saņēmuši kompensācijas par izsalušajiem sējumiem, par veldri, par krusas radītiem zaudējumiem.”

Lai nākotnē mazinātu valsts  līdzdalību kompensējot  zemniekiem dabas stihijas  nodarītos zaudējumus un veicinātu lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecības nozaru riska mazināšanā, Lauku atbalsta dienests (LAD) mudina lauksaimniekus aktīvāk pievērsties apdrošināšanai un tāpēc daļēji sedz izdevumus par apdrošināšanas prēmiju. Šādu iespēju ir izmantojis arī Kotiņu saimnieks Aldis Ločmelis, atzīdams to par vērā ņemamu valsts atbalstu.

“Daļu no izmaksām, ko maksājam apdrošināšanai, laikam 34% vai 40% tiek atmaksāti no LAD. Mēs to saņemam. Un tas ir  reāls atbalsts no valsts, lai samazinātu riskus.”

Lauku atbalsta dienests projektu pieteikumus “Ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas prēmijai”  sācis pieņemt jau no pagājušās nedēļas. “Atbalstu saņem ražojošs lauksaimnieks – lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieks par saviem dzīvniekiem  vai  lauksaimnieks par saviem hektāriem, kas pieteikti platību maksājumiem  LAD. Pretendentam  ir jānoslēdz polise ar apdrošināšanas kompāniju, jāapmaksā un  šis pieteikums  jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā. LAD parasti mēneša laikā izvērtē un pieņem lēmumu atmaksāt daļu no šis samaksātās naudas. Pieteikšanās pirmajās dienās jau ir iesniegti 13 pieteikumi. Tā, ka  interese ir, un platības tiek drošinātas. Es domāju, ka  LAD pieejamā  nauda ir  pietiekami liela, un  tās vajadzētu pietikt visiem. Tā, ka nekāda samazinājuma nebūs. Pieteikšanās kārta sākas tagad  un turpinās nepārtraukti līdz decembrim,” skaidro dienesta direktora vietnieks Andris Grundulis.

Pēc apdrošināšanas kompānijas “Balta” datiem, lauksaimnieki visvairāk apdrošina mājdzīvniekus, taču pēdējā laikā aizvien biežāk iegādājas arī sējumu apdrošināšanas polises. “No tā laika, kā tika ieviests šis te atbalsts, ko administrē Lauku atbalsta dienests, interese ir ievērojami augusi un, ja mēs skatāmies pērno gadu, tad pērn kopumā mums apdrošinājās gandrīz 40 000 govis, 70 000 cūku,  3 miljoni vistu. Tā, ka tur interese ir un tā arī pieaug. Savukārt sējumus “Balta”  uzsāka apdrošināt ar šo gadu,” skaidro apdrošināšanas kompānijas pārstāvis Armands Lagons.

Kopumā Latvijā  apdrošināti apmēram 15 % no sējumu platībām.  Lauku atbalsta dienests apmaksā daļu no polises vērtības, kuru jau lauksaimnieks ir apmaksājis . Polisi var apmaksāt uzreiz  vai pa daļām, bet apmaksai ir jābūt notikušai līdz  šī gada decembrim. Šogad apdrošināšanas prēmiju daļējai atmaksai paredzētais kopējais  finansējums ir 10,5 miljoni eiro.