Ne jau gluži kā visiem zināmajā Raimonda Paula un Jāņa Petera dziesmā par Miķeļa pārdošanu Rīgas tirgū šajā mēnesī aizsākās sarunas par Latgales mājražotāju audzētās produkcijas noieta iespējām Rīgas centrāltirgū. Kā liecina dažādas aptaujas, reģiona mājražotāji kā būtiskāko savas attīstības bremzējošo apstākli min ierobežotās iespējas produkciju piedāvāt tirgos ar nozīmīgu pirktspējas līmeni. Un kā viens no sasniedzamākajiem lielajiem tirgiem tiek minēta Rīga, kur šobrīd tikai neliela daļa reģiona mājražotāju un amatnieku ir atraduši iespējas piedāvāt savu produkciju. Rīgas tirgus tam gatavs un ieinteresēts. Ko tad gatavi piedāvāt Rīgai Latgales mājražotāji, un ko pretī piedāvā Rīgas centrāltirgus, un kas nepieciešams, lai tirdzniecība notiktu?

“Rīgas centrāltirgū  atrodas 5 paviljoni 15 tūkstoš kvadrātmetru platībā, vairāk nekā 2500 tirdzniecības vietas, kurās ik dienas strādā vidēji tūkstoš tirgotāji. Apmēram 70- 100 tūkstoši pircēji dienā. Tā ir vidējā plūsma,” par Rīgas centrāltirgu stāsta tās pārstāvji, un tieši šis tirgus ieinteresējis Latgales visdažādākos mājražotājus.

“Parastie batoni, saldākas maizītes, protams, kā jau tagad moderni, arī rudzu maizīti ar speķi un augļiem cepam Aglonā.”

“Sātas dasa, putraimi desa, mums ir ko piedāvāt rīdziniekiem.”

“Mums ir bijusi doma ar savām zemenēm no Līksnas tikt uz Rīgu, taču tur ir sava politika, nevar taču vienkārši atbraukt un nostāties un tirgoties.”

Tieši ar šādu mērķi – apzināt potenciālu un piedāvājumus šomēnes Daugavpilī arī notika kopīga Rīgas centrāltirgus vadības un Latgales mājražotāju tikšanās, arī  Rīgai ir ko piedāvāt jeb ir savs ieinteresējošais  „burkāns” priekš Latgales ražotājiem, stāsta Rīgas centrāltirgus pārstāvis Edijs Ābele.

“Vēlamies saprast, cik daudz spēj piedāvāt Latgales reģionos. „Burkāns” būs cenu politika. Mēs izveidosim speciālas zonas, kur viņi varēs tirgoties, ja parasti mums maksa ir 10-12 eiro par kv. metru, tad Latgalei gatavi piedāvāt vietu par 3 eiro par kv. metru.”

Zemnieku saimniecība „Zemeņu ielejas” no Daugavpils novada Līksnas pagasta Rīgas tirgum gatava piedāvāt savas audzētās zemenes un saredz labu potenciālu noietam.

“Mēs plānojam paplašināties, un vietējais tirgus paliek par mazu. Rīgā arī vairāk novērtē to vietējo produktu, arī pirktspēja lielāka.”

Arī Aglonas maizes cepēja Vija Ancāne atzīst, ka vietējiem mājražotājiem nākas  saskarties ar  noieta trūkumu.

Abu pušu tikšanās mērķis  tieši reģionam ir  rast plašāku noietu  Latgales mājražotāju produkcijai,  jo tā ir problēma, saka Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centra pārstāvis Andris Kucins.

“Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centrs sadarbībā ar Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra Daugavpils biroju un Daugavpils novada domi arī aicina reģiona mājražotājus, amatniekus uz diskusiju par sadarbības iespējām ar AS Rīgas centrāltirgus tirdzniecības organizēšanas nodaļu.

Mēs aptaujās redzam, ka vietējiem mājražotājiem traucē attīsties un pārdot savus ražojumus tieši mazais vietējais tirgus. Bet svarīgi saprast  šo sadarbības modeli.”

Lielākā problemātika šajā pasākumā ir attālumi. Uz to norāda gan Rīgas tirgus pārstāvji, gan vietējie  mājražotāji.

Un modeļi ir, saka Daugavpils novada domes Attīstības nodaļas komercdarbības konsultants Jāzeps Krukovskis.

“Mēs varam piedāvāt transporta risinājums, izplatīt informāciju un nodrošināt koordināciju.”

Latgales mājražotājiem  tā būtu iespēja rast lielāku noietu savai precei, bet Rīgas centrāltirgus cer palielināt uz savām letēm  tieši vietējās produkcijas klāstu, un gatavs Latgales mājražotājiem atvēlēt ap 10 procentiem no šī tirgus platības.