Lauku tūrisms ceļ trauksmi

Rezervācijas tiek atceltas lavīnveidīgi un ienākumi krītas par 80-100%. Pastāv risks, ka daudzi uzņēmumi krīzi var nepārdzīvot. To, veicot savu biedru aptauju, secina Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”. Krīzes situācija ietekmē gan sabiedrības, gan tūrisma uzņēmēju reakcijas, kam pamatā nereti ir bailes gan par savu veselību un drošību, gan vienkārši izdzīvošanu, zaudējot ienākumus.

Ar vārdu „smagi” apzīmē situāciju lauku tūrisma jomā Daugavpils novada tūrisma attīstības un informācijas aģentūras „TAKA” vadītājs Rolands Gradkovskis.

“Ir smagi, jo uz doto momentu gandrīz visi pasākumi, visas rezervācijas viesu namos, kāzu svinības tiek atceltas. Ja nu vienīgi kāds rets ceļotājs iebrauc, bet tas ir reti. Tādu, kas reāli lauku viesu mājās iebrauc ir 20-30 procenti no pagājuša gada apjoma.”

Par neskaidrību lauku tūrisma nozarē un ekonomisko kritumu, analizējot savu biedru aptauju, stāsta Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele.

“Tās situācijas lauku mājās ir ļoti dažādas,  ir tādas, kur ienākumi krītas par 50 procentiem, bet ir arī tādas, kur par visiem 100%.  Vidēji tātad uz 70-80 % kritums jau iet. Un bažas ir par to, kā būs vasarā. Pastāv risks, ka daudzi uzņēmumi krīzi var nepārdzīvot.”

Ar Daugavpils novada lauku tūrisma mājas „Višķezers” saimnieci Inesi Jēkobsoni  runājām šī gada sākumā. Tas bija stāsts par uzņēmēju cerīgajām prognozēm uz šo gadu, ar jaunatklātu mītni un sagaidot vismaz 10-15 procentu pieaugumu. Tagad viss ir mainījies, atzīst „Višķezers” saimniece.

“Tas cerīgums ir noplacis. Visas rezervācijas, kā jau visur Latvijā, tiek atceltas, kāzas, jubilejas, kristības, viss tiek atteikts. Maija mēnesis man rādās, ka vispār tukšs. Kritums man ir uz 60 % noteikti.”

Un tas vēl līdztekus ar to, ka „Višķezers” apmeklētājiem, ievērojot visas normas, ir atvērts.

“Mēs uzņemam viesus, bet nav jau to cilvēku, kas brauc. Viņi paliek  mājās. Mums ir četri numuriņi, ko varam piedāvāt. Kaut kas jau ir jādara. Ja kāds piesakās, mēs strādājam, tad visu dezinficējam. Un mums vēl tā jaunā māja un kredīti. Mēs it kā varam dabūt kredītbrīvdienas, bet procenti taču vienalga ir jāmaksā.”

Ir lauku tūrisma  mītnes, kas pilnībā šajā laikā durvis ver ciet, atlaiž darbiniekus. Inese Jēkabsone cer saglabāt esošos, jo tā ir ģimene, par papildus strādniekiem, kas bija plānoti, vairs runa neiet.

“Mēs esam ģimenes uzņēmums. Vasaras periodos piedalāmies arī vasaras nodarbinātības programmās, arī šogad esam pieteikušies. Bet nezinām vai tas ar šo visu situāciju notiks vai nenotiks.

Domājam, ka vēl kaut kas ir jādara, jo parasti jau ir tā, ka ar septembri sezona jau ir cauri. Tad kaut kā jau mēs to ziemu izturam. Taču, ja šogad pa vasaru mēs ne ko neiekrāsim,  būs jādomā, kā izvilkt šo ziemu.”

Turklāt, liela neskaidrība arī par turpmāko nākotni, uz ko norāda Rolands Gradkovskis un  Asnāte Ziemele.

“Visi ir ļoti nogaidošā stāvoklī, neziņā. Ja ierobežojumi netiks atcelti vismaz līdz jūnijam vidum, nozarei un galvenais pašiem cilvēkiem, kuriem tas ir vienīgais iztikas avots, tā ir ļoti traģiska situācija. Turklāt, vēl traģiskāku šo situāciju dara tas, ka lielākā daļa, gandrīz visi,  nevar kvalificēties  dīkstāves pabalstam. Tāpēc situācija ir diezgan smaga. Ja biznesa situācijā  visā, un ne tikai tūrisma  jomā Latvijā nespēs atjaunoties, tad jautājums būs par maksātspēju un vai cilvēks būs spējīgs maksāt.”

Nozarei ir nepieciešams atbalsts, visdrīzāk granta formā, iesaka „Višķezers” saimniece Inese Jēkobsone.

“Mēs esam mazais uzņēmums un kaut dažiem cilvēkiem mēs dodam darbu, maksājam nodokļus, tad mums neviens neprasa ne ko pierādīt. Bet tagad, kad vienreiz  mēs saucam valstij - nāciet mums tagad palīdzēt, tad tev kaut kas ir jāpierāda, lai kaut ko dabūtu.”

Latvijas Lauku tūrisma asociācijā “Lauku ceļotājs” cer, ka valdība spēs rast atbalsta veidu  arī mazajiem  lauku tūrisma nozares pārstāvjiem.