Lielajiem zemeņu audzētājiem daļa ražas var palikt uz lauka

Šogad zemeņu laiks jau tuvojas nobeigumam. Zemeņu audzētāji atzīst, ka vasara, kas daudzviet  iesākās ar salnām un pat ar sniegu, nav bijusi īpaši labvēlīga zemenēm. Ja nelielie šo ogu audzētāji gan ar ogu novākšanu, gan ar to realizāciju nodarbojas paši, tad  lielajiem audzētājiem Covid krīze liegusi laicīgu viesstrādnieku piesaisti, tāpēc liela daļa ražas var palikt uz lauka.

“Raža šogad ir sliktāka tajā ziņā, ka ogas ir sīkākas. Par kopējo ražas daudzumu varēs runāt tad, kad tā būs novākta,” izrādot savus  sarkanām  zemenēm pilnos laukus 2 ha platībā,  Kārsavas novada saimniecības “Ceļa strazdi” saimniece Marita Joņina atklāj, ka saimniecība atrodas netālu no šosejas un tas ļauj pircējiem pašiem atbraukt un nopirkt jau salasītās ogas vai arī salasīt tās pašiem.

“Ogas tirgojam gan uz vietas saimniecībā, gan vedam piegādēs, gan brauc arī pašlasītāji. Ar noietu viss ir kārtībā. Strādnieki mums ir. Mēs katru gadu izmantojam sezonas laukstrādniekus. Pārsvarā tas ir viens un tas pats kontingents. Ir kas strādā. Mazām saimniecībām es nedomāju, ka tā ir problēma.”

Nav problēmu ar ogu novākšanu arī zemnieku saimniecībā “Purvmaļi” Zilupes novada Pasienes pagastā, kur tiek audzētas zemes 3 ha platībā. Saimniece Skaidrīte Marčenoka stāsta, ka ražas novākšanā ir iesaistījusies visa ģimene. Strādnieki palīgā netiek saukti.

“Kad pirmie ziedi tika zem salnām, domājām, ka būs diezgan slikta raža, bet raža šobrīd ir daudz labāka nekā bija iepriekšējos gados. Ogu ir ļoti daudz, bet tas trakais karstais laiks  paātrināja ogu nogatavošanos, tāpēc ir grūti realizē tādos kvantumos, bet pa lēnām viss iet uz priekšu - tirgojam.”

Lai arī “Purvmaļu”saimniecība atrodas pierobežā, viens lauks atvēlēts pašlasītājiem. Rast savus gala patērētājus un pircējus palīdz gan ilggadējā sadarbība ar pircējiem, gan arī sociālie tīkli, jo saimniecība atrodas tālu no pilsētām un lielākoties ogas tiek piegādātas pircējam līdz mājam.

Ja mazie zemeņu audzētāji zemeņu ražu novāc vai nu pašu spēkiem, vai algojot sezonas strādniekus un par to trūkumu nesūdzas, tad tieši pretējā situācija nonākuši  lielie zemeņu audzētāji. Viens no  lielākajiem zemeņu audzētājiem Latvijā ir Apsīšu ģimene no ir Mālpils novada, kas audzē zemenes  jau vairāk kā 20 gadus un  šobrīd  apsaimnieko ap 20 hektārus ar zemenēm. Ginta Apsīte atklāj, ka šis gads viņiem ir ļoti smags un draud ar lieliem zaudējumiem.

“Šogad ziema nebija īpaši labvēlīga zemeņu ražai, jo ziednešu ir maz. Tas nozīmē, ka pati raža ir maza jau cerā, sliktāka kā tajās labajās ziemās, kad ir sniegs. Pati raža ir ļoti steidzīga sakarā ar lielo karstumu, jo ogas nogatavojas ātri.  Ja tām vajadzētu ražot 4 nedēļas, tad  tagad viņas noražo 2,5 nedēļās.”

Covid krīze, liedzot laicīgu viesstrādnieku piesaisti, nodarījusi vēl lielāku postu.

“Tā ir traģēdija. Šogad sakarā ar to, ka neļāva ievest laicīgi viesstrādniekus, viesstrādnieki aizbrauca strādāt uz citām valstīm.”

Ginta Apsīte atzīst, ka tagad nekas cits neatliek kā meklēt ogu lasītājus tepat Latvijā. Taču te darba tirgū situācija ir kritiska.

“Viesstrādnieku, kas strādā Latvijā, raugoties no manas pieredzes, mums ir vajadzīgi tādi simts, bet ja latvieši lasa, mums vajag trīs vai četrus simtus.  Un mēs viņus nevaram dabūt, jo cilvēki vienkārši negrib nākt lasīt ogas. Tu vari maksāt kādas gribi, bet latvietim tas ir par grūtu. Līdz ar to lauki paliek ar saražotām ogām. Es nedomāju, ka ne tikai mēs nenolasām. Ogas nenolasa ļoti daudzas saimniecībās.”

Ginta Apsīte stāsta, ka savos zemeņu laukos aicina arī pašlasītājus, taču ar to situāciju nav iespējams izglābt.

Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras eksperte Inta Čodere Latvijas Radio pastāstīja, ka Latvijā  jau vairāku gadu garumā  sezonas darbu darba devēji izjūt darbaspēka  trūkumu un tas attiecas uz dažādām nozarēm, tostarp arī uz lauksaimniecības nozari.

“Šogad NVA ir uzsākusi  kampaņu, lai veicinātu darbaspēka piesaisti  sezonas darbiem. Šīs akcijas ietvaros  mājas lapā ir izveidota atsevišķa sadaļa “Sezonas darbi”, kur ir apkopotas visas sezonas darbu vakances,tādā veidā radot iespēju darba devējiem ātri un ērti iepazīties ar aktuālajām vakancēm . Šajā akcijā jau ir iesaistījušies 85 darba devēji un šobrīd ir aktuāli 99 darba sludinājumi. Lielākais skaits ir tieši lauksaimniecības nozarē un kopīgais skaits uz sezonas darbiem šobrīd ir 1500 vakances.”

Pēc Lauku atbalsta dienesta platību maksājumu datiem, Latvijā zemenes audzē apmēram 500 hektāros. Iespējams, ka šis cipars ir lielāks, jo ne visi platības deklarē, īpaši mazie saimnieki. Lauksaimniecībā, tostarp arī augļkopībā, pašlaik  ir 575 vakances, ko pieteikuši 48 darba devēji.