Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta nepieciešamību mācīties visa mūža garumā

Ekonomikas ministrija uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu, lai aktualizētu un skaidrotu iedzīvotājiem mūžizglītības nozīmi un ieguvumus. Un šobrīd, Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas kontekstā, šis jautājums kļuvis aktuālāks kā jebkad. Pētījumu centra SKDS šā gada jūnijā veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā 96% respondentu piekrīt, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā.

Nodarbinātības valsts aģentūra ir viena no iestādēm, kas gan izjūt pārmaiņas darba tirgū, gan piedāvā iedzīvotājiem dažāda veida apmācības.

Jānis no Augšdaugavas novada Naujenes pagasta ir viens no tiem, kurš iegriezies NVA Daugavpils filiālē, lai meklētu darbu un apgūtu kādas jaunas iemaņas. Un ar visu lielo darba pieredzi savos 47 gados, redz tajā nepieciešamību.

„Esmu invalīds, man nav vienas acs, prasīšu kādas iespējas man ir, un kādas prasmes un zināšanas vēl varu apgūt. Esmu sešus gadus dienējis armijā, pirms tam mācījos Dagdas profesionālajā skolā, ir vidējā izglītība, varētu papildus pamācīties angļu valodu, jo 15 gadus esmu Anglijā nodzīvojis, bet rakstība pieklibo,” stāsta Jānis.

To, ka iedzīvotāji vēlas dzīves garumā mācīties, jo nejūtas droši darba tirgū ar esošajām zināšanām un prasmēm, apliecina arī Pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

„Gandrīz visi aptaujātie (96%) piekrīt tam, ka jaunas zināšanas un prasmes ir jāapgūst visa mūža garumā. Apmēram puse jeb 54% respondentu atzina, ka nejūtas droši par to, vai līdz pensijas vecuma sasniegšanai varēs nostrādāt savā esošajā profesijā, neapgūstot jaunas zināšanas un prasmes. Katrs ceturtais jūtas pilnībā nedrošs, tikai katrs trešais domā, ka neko pārāk daudz nevajadzēs viņa mūža laikā,” atklāj SKDS centra vadītājs Arnis Kaktiņš.

Ar mērķi aktualizēt un skaidrot iedzīvotājiem mūžizglītības nozīmi un ieguvumus, Ekonomikas ministrija uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu „Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!”. Latgalē to iedzīvotāji jau šobrīd aktīvi izmanto. Apliecina Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiālē piedāvātās apmācības, stāsta filiāles vadītāja Jurate Kornutjaka:

„Nodarbinātības valsts aģentūra jau šobrīd īsteno mūžizglītības politiku. Pateicoties ES sociālajiem fondiem mēs jau šobrīd apmācām cilvēkus, ja to pieprasa darba tirgus vai pats bezdarbnieks pat vēlas mācīties.”

Ap tūkstoti iedzīvotāju gadā šobrīd izmanto NVA Daugavpils filiālē piedāvātās apmācības. Piedāvājuma klāsts apmācības jomā  jeb kuponi katrai filiālei tiek piešķirti atkarībā no bezdarba līmeņa reģionā.

„Neformālajā izglītībā ir ap 600 kuponiem gadā, profesionālās pilnveides programmā ap 300 kuponiem gadā. Vispieprasītākās ir datorapmācības, arī klientu apkalpošanas operators, sociālā aprūpe, mazais bizness, arī autovadītāji - vairāk kā 200 kuponi,” tā Jurate Kornutjaka.

Darba meklējumos šobrīd Daugavpils filiālē uzskaitē ir 9,3 % iedzīvotāju, tāpēc ir īpaša programma arī darba devējiem, kuri ieinteresēti savu darbinieku apmācībā vai jaunu piesaistē.

„Mums ir ļoti populāra programma - apmācība pēc darba devēja  pieprasījuma un apmācība pie darba devēja. Šajās programmā darba devējs var apmācīt sev vajadzīgo darbinieku. Ššajā  programmā  mēs kompensējam darba devējam  algu 50% apmērā. Šobrīd mums ir ap 50 darba devējiem, kas ir noslēguši sadarbības līgumu ar NVA, pārsvarā tie ir mazie un vidējie uzņēmēji - autotransporta  servisi, veikali, ražotāji, viesnīcas, kas atkopjas pēc Covid.”

To, ka iedzīvotāji vēlas mācīties un mācās, apliecina arī pētījuma dati.

„Pēdējo 12 mēnešu laikā apguvuši kādas jaunas prasmes, papildzināšanas ir apmēram puse Latvijas iedzīvotāj jeb 54%. Un 7 % apgalvo, kas pēdējo 12 mēnešu laika ir mainījuši savu profesionālo nodarbošanos. Tas, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, ir tūkstoši un tūkstoši,” piebilst Arnis Kaktiņš.

To sekmējis arī pandēmijas laiks, kas dažas nozares skāris vairāk, un darbinieki izvēlējušies citu nodarbi, piemēram no friziera pievēršoties lauku tūrismam. Tomēr ir gadījumi, kad skarbā dzīves realitāte, īpaši Latgales reģionā, kur ir salīdzinoši lielāks bezdarba līmenis, arī ar apmācībām  nenes gaidīto darbu, īpaši pirmspensijas vecumā, kā daugavpilietes Svetlanas gadījumā.

„Pēc profesijas esmu tehniķe – ģeoloģe. Mman ir 62 gadi, līdz pensijai atlika pāris gadi. Pirms diviem pabeidzu komercdarbības kursus, taču jēgas no tā nav -  darbu atrast nevaru, arī pieredzes šajā jomā nav.”

Arī aptauja liecina, ka gandrīz 20 % iedzīvotāju uzskata, ka ir par vecu, lai mainītu profesiju, tomēr Ekonomikas ministrija ar kampaņu- “Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!”, cer mainīt iedzīvotāju viedokli un stimulēt tos mācīties un apgūt jaunas prasmes visa mūža garumā.