Lielās graudu ražas rudenī uzrāda augošu eksportu, tālākās prognozes nav tik rožainas

Latvijas preču eksports trešo ceturksni ir noslēdzis ļoti spēcīgi. Tā banku analītiķi raksturo eksporta vērtība septembra pieaugumu par 13 procentiem, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Taču optimismu varētu bremzēt atziņa, ka vairāk nekā pusi no kopējā preču eksporta kāpuma šoruden nodrošina lauksaimniecības produkti: kvieši un rapsis. Drīzumā zemnieki lauvastiesu ražas būs pārdevuši, un prognozes par eksportu pasliktina fakts, ka pandēmijas dēļ ar pakalpojumu pārdošanu uz āru mums nepavisam neveicas.

Nu jau otro gadu pēc kārtas laikapstākļi ir bijuši labvēlīgi, lai zemnieki par iekultajām graudaugu ražām varētu runāt rekordu izteiksmē. Turklāt būtiski audzis lauksaimnieku zināšanu un tehnoloģiskā nodrošinājuma līmenis, stāsta kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Vietējais patēriņš ik gadu ir konstants, un no visa iekultā šogad eksportējami ap 80 procentiem ražas. "Latraps" vadītājs vērtē, ka eksporta rādītāji uz kviešu un rapšu rēķina vēl šomēnes rādīs augošas tendences, bet vēlāk gan šie rādītāji bremzēsies. Iemesls tam ir fakts, ka ražas rekordus sasniedz ātrāk par zemnieku spēju izbūvēt glabātavas, tādēļ lielākā daļa ir jārealizē uzreiz pēc nokulšanas. Taču arī cenas šogad iepriecinot – piemēram, kviešus sezonas sākumā biržā varēja realizēt par 170 eiro tonnā.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš skaidro, ka septembrī eksporta straujo kāpumu nodrošināja izvestie graudi, kas eksportēti par 52 miljoniem eiro lielākā vērtībā nekā pirms gada. Labus rezultātus rāda arī elektronikas nozare ar 26 miljonu eiro kāpumu. Atšķirībā no precēm bēdīga aina redzama pakalpojumu nozarēs, ko septembrī eksportējām par ceturto daļu mazākā apjomā nekā pirms gada. Un tas ir visai pašsaprotami, jo tūrisms un starptautiskie pasažieru pārvadājumi teju apstājušies, arī tranzīta nozare ar ostu pakalpojumiem ik gadu krītas.

Rīgas Tehniskās universitātes Uzņēmējdarbības inženierijas un vadības institūta docents Tālis Laizāns vērtē, ka ilgākā periodā Latvijas eksports rāda pastāvīgu un mazliet pat augošu tendenci.

Docents Laizāns uzskata, ka eksportētājiem valsts nav radījusi nopietni vērtējamu atbalsta plānu, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, kas līdzīgi kā biomedicīnas uzņēmumi cīnoties katrs pats par sevi. Pietrūkstot arī redzamas valstiskas izšķiršanās, piemēram, par augstvērtīgas pārtikas ražošanas nozaru attīstību, jo tā būtu viena no jomām, kas interesētu kaimiņus Eiropā.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.