Lielbritāniju, tāpat kā daudzas citas pasaules valstis, ir skārusi enerģētikas krīze un augsta inflācija. Priekšā budžeta pieņemšana un Lielbritānijas valdība jaunās premjeres Liza Trasas vadībā pirms nepilnām divām nedēļām prezentēja budžeta projektu valsts ekonomikas problēmu risināšanai. Tomēr daudzos politiķos, analītiķos un daļā sabiedrības tas radīja neizpratni. Valdības plāni arī izraisīja satricinājumu finanšu tirgos. Spiediena dēļ plāns tomēr piedzīvojis izmaiņas.

Ar pretrunīgi vērtēto valdības vairāku miljardu mārciņu vērto paketi, lai atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus, kurus skārusi augstākā inflācija vairāku desmitu gadu laikā, klajā nāca jaunais finanšu ministrs Kvasi Kvatenga. Vairāki tā dēvētā mini budžeta punkti radīja sašutumu. Piemēram, baņķieru prēmiju griestu atcelšana. Finanšu ministrs ierosināja samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi lielāko ienākumu guvējiem no 45% līdz 10%. Paredzēti arī vēl citi pasākumi. Taču pamatā valdības piedāvājumu var raksturot kā nodokļu samazināšanas plānu turīgākajiem sabiedrības locekļiem, un plāns ievērojami palielinās aizņemšanos.

Valdības plāns izraisīja satricinājumu pašā Lielbritānijā. Opozīcijas partijas, liela daļa sabiedrības un pat konservatīvie deputāti. Skeptiķi norāda, ka aizņēmumu palielināšana ir neprāts un ka iepriekšējās nodokļu griešanas valstī nav veicinājušas investīciju ieplūšanu. Izskan viedokļi, ka šis plāns nevis risinās vienkāršo ļaužu problēmas, bet atvieglos dzīvi turīgajiem.

Daudzas aptaujas ir atklājušas, ka Trasa un viņas ekonomikas pakete ir ļoti nepopulāra. Popularitātes kritumu piedzīvo arī toriju reitingi. Viena no aptaujām parāda, ka puse britu uzskata, ka Trasai būtu jāatkāpjas no amata. Tika norādīts, ka valdības budžeta projekts parlamentā nesaņems pietiekamu atbalstu. Uz pretrunīgo valdības plānu ātri reaģēja arī finanšu tirgi. Piemēram, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz rekordzemam līmenim. Savukārt Anglijas Banka veica ārkārtas iejaukšanos, lai glābtu apdraudētos pensiju fondus. Anglijas Bankas intervence notika pēc Starptautiskā valūtas fonda paustas kritikas par jauno Lielbritānijas budžetu. Proti, tas varot palielināt nevienlīdzību un saasināt inflāciju. Par negatīvām sekām brīdināja arī kredītreitingu aģentūras, un bažas par iespējamo postu, ko plāns nodarīs britu ekonomikai, izskanēja arī no ārvalstīm, piemēram, Vācijas, Francijas un ASV. Skarbi izteikumos bija arī pašmāju eksperti, piemēram, ekonomikas profesors Denijs Blenčflauers.

Galu galā, pēc vairāku dienu klusēšanas, Trasa uz notiekošo intervijā raidsabiedrībai BBC reaģēja publiski. Tomēr viņa aizstāvēja valdības plānu kā būtisku valsts ekonomikai. Uz jautājumu, vai nav pienācis laiks atkāpties no plāna, viņa atbildēja.

Spiediens nemazinājās. Vēl aizvadītajā nedēļas nogalē simtiem protestētāju, kuri bija sašutuši par valdības rīcību saistībā ar dzīves dārdzības krīzes saasināšanos pulcējās Birmingemā, kur notika toriju kongress. Masu demonstrācijas notika arī Londonā un citviet. Svētdien Trasa atzina, ka viņai vajadzēja ielikt labākus pamatus savā plānā, tomēr viņa joprojām pieturējās pie pretrunīgi vērtētā plāna, kas atgriezīšot Lielbritāniju pie ekonomikas izaugsmes.

Pirmdien valdība tomēr piekāpās. Tiesa, daļēji, jo netiek teikts, ka plāns kā tāds ir bijusi kļūda. Finanšu ministrs nāca klajā ar paziņojumu, ka no plāna tikšot izņemta augstākās ienākuma nodokļa likmes samazināšana, jo šis priekšlikums esot novērsis uzmanību no citiem budžeta projekta punktiem. 

“Mēs saprotam, mēs esam ieklausījušies”, sacīja ministrs norādot, ka plāns koncentrēsies uz tādām lietām, kā enerģijas cenas griesti, nodokļu samazināšana "30 miljoniem smagi strādājošu cilvēku" un lielu infrastruktūras projektu attīstība. Tiek norādīts, ka, lai gan valdība tagad apmetusi kažoku uz otru pusi, ievērojams kaitējums Trasai, kas amatā pavadījusi vien dažas nedēļas un valdībai kopumā, jau ir nodarīts.