Tehnoloģijām arvien vairāk ienākot cilvēku ikdienā, tās pamazām maina paradumus. Tas attiecas arī uz to, kā cilvēki patērē medijus. Pārmaiņas jau ilgu laiku skar arī drukātos medijus, precīzāk, laikrakstus. Cilvēkiem daudz vairāk laika pavadot viedtālrunī, planšetē vai pie datora ekrāna, avīze pastkastītē vairs nav nepieciešama un informācija labprātāk tiek patērēta digitāli. Šī iemesla dēļ laikrakstiem ir arvien grūtāk izdzīvot un šāda situācija novērojama arī Lietuvā un Igaunijā.

Drukātie mediji arvien plašāk piedzīvo norietu. Situāciju kā smagu arī tepat kaimiņos, Lietuvā, raksturo Deivids Ridiks, reģionālā laikraksta “Utenos Diena” vadītājs, kurš norāda, ka Lietuvā pašlaik ir aptuveni 80 - 90 laikraksti. Taču pēdējā pusgada laikā Utenas reģionā divi laikraksti pārtrauca darbību un tagad tur palikušas septiņas avīzes.

Ridiks ir arī Nacionālo pilsētu laikrakstu asociācijas valdes loceklis. Asociācijā apvienotas 44 avīzes. To locekļi diskutē un meklē veidus, kā izdzīvot un situācija esot tiešām slikta, saka Ridiks, norādot, ka 14 gadus ilgušās karjeras laikā pašreiz ir grūtākā situācija un nopietna krīze ilgstot jau aptuveni 6 līdz 9 mēnešus. Tas skaidrojams ar drukas izmaksām, kas tagad pieaugušas par 100%. Viņš apraksta situāciju, ar ko saskaras viņa laikraksts.

Pēc Ridika domām, drukātiem laikrakstiem ir jāizdzīvo, jo vecāka gadagājuma cilvēki joprojām izvēlas lasīt drukātu avīzi, jo nemāk vai nevēlas apieties ar tehnoloģijām, vai tiem to nav. Izdzīvošana, viņaprāt, ir arī drošības jautājums.

Viegli laikrakstiem neklājas arī Igaunijā. Vēl nesen kļuva zināms, ka no nākamā gada drukātā formātā neiznāks Igaunijas biznesa ziņu laikraksts "Aripaev". Tādējādi Igaunijā palikuši trīs lielie laikraksti, aptuveni 10 nedēļas laikraksti, arī avīzes, kas iznāk reizi mēnesī, bet reģionālās avīzes ir aptuveni 20, skaidro Tartu Universitātes zinātniskā līdzstrādniece žurnālistikas studijās Marju Himma-Kadaka.

Tomēr esot arī laikraksti, ko cilvēki labprāt joprojām iegādājas drukātā formātā, piemēram, reģionālo nedēļas laikrakstu “Maaleht”, kas raksta par lauksaimniecību, ietverot arī pētniecisko žurnālistiku un raksta arī par praktiskiem jautājumiem. Kadaka norāda, ka darbības pārcelšana digitālajā vidē kļūst arvien finansiāli loģiskāka. Samazinās kopējais lasītāju skaits, tikmēr liela daļa pārējo lasītāju labprātāk izvēlas informāciju iegūt digitālā formā. Un laikrakstam, pārceļot darbību digitālā vidē, samazinās ražošanas izmaksas. Pieaugušas arī laikrakstu piegādes izmaksas un Igaunijas pastā samazinās darbinieku skaits. Taču arī Kadaka, tāpat kā Lietuvas reģionālā laikraksta “Utenos Diena” vadītājs uzskata, ka laikraksti drukātā formā ir jāsaglabā un tie saglabāsies.

Kadaka netic, ka laikraksti izzudīs, bet piedzīvos konceptuālas pārmaiņas. Viņa piebilst, ka laikraksti ir būtiski arī arhīviem, kur tie labi kalpo ieskatam vēsturē un noder pētniekiem.