LSM ziņās: LU otrajā aptaujā par migrāciju skaidros – kas šajā jomā mainījies 5 gados

Latvijas Universitātes migrācijas pētnieku grupa septembrī uzsākusi lielāko migrācijas tematikai veltīto aptauju, kurā tiek aicināti piedalīties gan tie tautieši, kas pastāvīgi vai daļēji dzīvo ārpus Latvijas, gan tie, kas pēc dzīves vai darba ārzemēs ir atgriezušies Latvijā. Šāda mēroga aptauja Latvijā tiek veikta jau otro reizi. Par aptaujas mērķiem, ko parādīja iepriekšējā aptauja un kā jūtas atbraucēji, šajā raidījumā.

 Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa norāda, ka iepriekšējo reizi aptauja notika 2014.gadā. Ārzemēs dzīvo gandrīz 370 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, tāpēc ir svarīgi saprast, kas notiek, - uzsver pētniece. Pagājuši pieci gadi un tagad mērķis noskaidrot, kas šajā laikā ir mainījies un kāda situācija ir šobrīd.

Ir daudz kas noticis pa šiem gadiem, ir izveidoti reģionālie reemigrācijas koordinatori, notiek attīstība ar valodas mācību materiāliem. Vienmēr var darīt vairāk, bet mēs gribas redzēt, vai šīs valsts aktivitātes ir devušas rezultātu vai nē.

Inta Mieriņa uzsver, ka aptauja jau iepriekš parādīja, ka daudzi aizbraucēji, īpaši tie, kuri aizbrauca krīzes laikā, ir zaudējuši ticību valstij, ir neskaidrības par veselības jautājumiem, viņus nomāc birokrātija un citas lietas, taču svarīgākais ir sabiedrības kopējais noskaņojums.

Lielākā daļa no problēmām, kas ir cilvēkiem, to nevar atrisināt valsts. Teiksim sabiedrība nav pieņemoša un nav tik atvērta, tur neko nevar izdarīt.  Darba devēju attieksmi nevar mainīt ar vienu klikšķi. Saglabājas darba tirgus un algu atšķirības. Pētījums parādīja, ka viss nav tika rožaini. Latvijā ir grūti cilvēkiem savilkt galus kopā, jo viņi ir pieraduši dzīvot savādāk.

Sakas pagastā nesen no ASV  uz dzīvi Latvijā atgriezies Raitis Borgs. Viņš jau paspējis saskarties ar vairākiem nepatīkamiem pārsteigumiem, apzagts viņa lauku īpašums. Tā centieni sakārtot un padarīt skaistu vienu vietu Latvijā aizēno birokrātijas ēna.

Ir drausmīga birokrātija, sarkanās lentas visur. Tu neko nedrīksti. Man apzaga māju, iznesa visu, pat tualetes papīra rullīša turētāju. Zvanīju uz policiju, man saka, ka īpašniekam jāraksta iesniegums, īpašnieks ASV, kā es varu uzrakstīt?!

Tajā pat laikā Raitim, kurš strādājis pasaulē ar lieliem būvniecības projektiem, ir nopietna biznesa pieredze, līdz ar to viņam ir ieteikums Latvijas iedzīvotājiem, kuri nodarbojas ar reemigrācijas jautājumiem. Viņš uzskata, ka joprojām pietrūkst informācijas. Ir jāsaprot, kāpēc cilvēki tiek aicināti atpakaļ un vai šeit viņi patiešām tiek gaidīti.

Kam jābūt savādāk? Vajag pārskatīt reemigrācijas programmu. Saprast, kas ir mērķis, kā to sasniegt, sastrukturēt, kā jebkurā biznesā, kas mums ir, kur gribam būt, kā mēs to panāksim, kā mēs to darīsim, kas mums ir vajadzīgs. Varbūt tas viss ir.. bet man liekas, ka ar to vajadzētu sākt. Es esmu strādājis gan attīstītās, gan mazāk attīstītās valstīs. Mēs saviem speciālistiem devām speciālas brošūriņas, kur ir elementāra informācija, ko darīt, kur griezties.

Nesen no Norvēģijas ar ģimeni atgriezās Jana. Mājvieta atrasta Priekulē, kur plānots attīstīt viesu māju. Paralēli viņa strādā attālināti Norvēģijas vajadzībām, ģimenei nav kredītu vai parādu. Atgriešanās ir notikusi pēc desmit gadiem. Jana stāsta, ka aizbraukuši krīzes laikā, bet atgriezušies, jo tās bijušas vīra patriotiskās jūtas pret dzimteni.  

Man nav saskarsmes ar nodokļu iestādēm vai kredītiestādēm. Konkrētu problēmu nav, drīzāk mums pašiem tas ir mentāli. Bērns runā latviski, skolotāji piemirst, ka viņš ir reemigrants. Viņam  ir noorganizēta privātstunda, lai viņš varētu nolikt diagnosticējošo darbu 6. klasē.

Grūtāk pielāgoties Latvijas izglītības sistēmai, par ko atklāti runā Jana.

Katru dienu  un vakaru man ir jārod motivācija, kādēļ tev ir jāmācās šī dziesma, jāpieceļas klases priekšā, jānodzied, ja gribi dabūt desmit balles. Norvēģijā bērni aug integrēta vidē. Neviens nepajautās, vai tiešām iesim ekskursijā laukā, bet kas ir, līst? Nav problēmu iziet laukā, skolotājai ir kombinezons, viņa sēž ar bērniem peļķē un taisa dubļu kūkas. Pie reizes pastāsta, kā mākoņi saskrēja, kur tie rodas, kur rodas lietas. Bērni ne ar ko neatšķiras no Latvijas skolēniem, kaut gan bija dēlam, protams, jāiemācās kaut kas, kas šeit ir iedzīts.

 Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa norāda, ka daudzus skar veselības aprūpes jautājumi un no Latvijas aizbraucot ne tikai ārsti, bet arī viņu pacienti. Tas ir vēl viens aspekts, kam tiks pievērsta uzmanība pēc pētījuma beigām.  Pētījums turpināsies līdz 31. oktobrim. Pētījumā aicina piedalīties gan tos, kuri dzīvo ārzemēs, gan tos, kuri atgriezušies Latvijā. Anketa ir pieejama interneta vietnē https://migracija.lv/