Ludzā uzsāk bezglutēna produktu ražošanu

Latvijā ir pieejami speciāli ražoti bezglutēna produkti, ko lielākoties ražo ārvalstu rūpnīcas, kurās tehnoloģija nodrošina šīs diētiskās pārtikas pilnīgu drošumu celiakijas pacientiem. Taču arī Latvijā uzņēmumi pamazām uzsāk šīs produkcijas ražošanu. Tā uzņēmums „Ludzas maiznīca”, ir atvēris jaunu līniju tieši bezglutēna cepumu, mafinu un miltu ražošanā. Savu produkciju kopā ar Latgalē ražotajiem bioloģiskajiem produktiem uzņēmums plāno tirgot Rīgā un Latgalē. 

Uzņēmums „Ludzas maiznīca”, kur strādā 110 cilvēki, maizes un konditorejas izstrādājumu tirgū ir jau 30 gadus, un kā atklāj uzņēmuma valdes loceklis Jevgeņijs Lukašenoks, ne tikai domas par uzņēmuma nākotni, bet arī pandēmijas gadi un pēdējais energoresursu cenu kāpums ir licis meklēt jaunas darbības nišas. Viena no tām - bezglutēna produkcijas līnijas izveidošana.

„Tikai vienu dienu nedēļā darbinieki strādā pie bezglutēna produkcijas ražošanas, jo viņiem ir jāievēro stingras prasības,

viņi nevar būt pat tajā pašā apģērbā, kurā strādāja, piemēram, pie produkcijas ražošanas no kviešiem. Te mums ir cepumi, mafini, milti. Starp citu pie mums ir tirgū reti sastopami bezglutēna pupu, zirņu, griķu un auzu milti.”

Lukašenoks uzsver, ka gandrīz visas izejvielas ir Latgalē audzētas, tāpēc, lai arī bezglutēna produkcijas ražošana tirgū aizņem pavisam nelielu niša, tomēr tā ir papildus iespēja graudkopjiem, pākšaugu audzētājiem realizēt savu produkciju.

„Pie mums Latgalē viss ir, izņemot rīsus, tāpēc visas izejvielas ir no mūsu zemnieku saimniecībām. Mēs gribam ražot veselīgus, cilvēka organismam nekaitīgus produktus, jo šodien tieši Latgalē šis tirgus var būt ļoti nozīmīgs.”

To, ka Latvijā ar celiakiju slimie cilvēki pārtikā lieto lielākoties ārzemēs ražoto speciālo pārtiku, apliecina arī biedrības „Dzīve bez glutēna” valdes locekle Solvita Koroņevska

„Jāatzīst, ka liels pārsvars gan veikalos, gan interneta veikalos ir ārvalstu produkcijai.

Latvijā ir tikai daži uzņēmumi, kuri nodrošina bezglutēna produktus veikalos.

Kā piemēru varu minēt „Dabas Dimantu” kūkas. Pērn liels pārsteigums un prieks bija par „Liepkalnu maiznīcas” jaunumiem. Viņi ieviesa jaunus produktus gan maizi, gan cepumus. Tāpat arī uzņēmums „Balticovo” ir sācis ražot olu proteīna saldējumu bez glutēna.”

Uzņēmums „Ludzas Maiznīca” saražotos bezglutēna produktus – mafinus, auzu, griķu, sezama cepumus, pupu, zirņu un rīsu miltus, kā arī Latgalē ražotos bioloģiskos produktus plāno  realizēt ne tikai Latgalē, bet arī divos veikalos Rīgā, izveidojot tur bioloģisko produktu pārdošanas platformu. Tur pircēji varēs iegādāties arī tējas,  bioloģisko medu, bioloģiskos miltus, pākšaugus.

„Mūsu mērķis, saņemt pa tiešo no piegādātāja kvalitatīvu, veselīgu produktu.

Man tagad kabinetā atrodas medus no Rundēniem. Saimnieks dod sludinājumus internetā. Mēs viņam piedāvājām, ka varam paņemt visu viņa medu – ap 40 tonnām medus, jo mēs zinām, ka viņa medus ir sertificēts, to ir pārbaudījis PVD, tas ir izgājis pārbaudes un kvalitāte ir garantēta. Tas ir tieši bioloģiskais medus

Veikalā mūsu ražotās produkcijas un vietējo zemnieku saražoto bioloģisko produktu klāsts būs apmēram 50% no sortimenta, pārējos 50% bioloģisko produktu nāksies pirkt klāt, lai veikalā būtu viss nepieciešamais.” 

Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs Kārlis Zemešs, uzsver, ka pandēmijas laiks un arī nesenais energoresursu cenu kāpums tāpat kā citiem ražotājiem, arī maizniekiem ir radījis daudz problēmu, tāpēc bezglutēna produkcijas ražošana, ko uzsākusi „Ludzas maiznīca” varētu būt viena no izdzīvošanas un varbūt arī attīstības iespējām.

„Es domāju, ka šobrīd maiznieki katrs meklē kādu iespēju izdzīvot šajos laikos un nodrošināt darbu savam uzņēmumam, parūpēties par saviem darbiniekiem. Tas ir apsveicami, kad ir šādi uzņēmīgi uzņēmumi un es domāju, ka viņi ir veikuši tirgus izpēti un tas nav tāds neapdomīgs solis.”

SIA “Ludzas maiznīca” galvenais darbības veids ir konditorejas un kulinārijas izstrādājumu ražošana un pārdošana. Jaunās bezglutēna produkcijas ražošanas līnijas ierīkošana uzņēmumam izmaksājusi 30 tūkstošus eiro.