Jūnijā Ludzas novadā konstatēti četri gadījumi, kad vietējiem iedzīvotājiem piezvana personas, kuras stādās priekšā kā bankas darbinieki, un izkrāpj visus naudas līdzekļus, kas atrodas bankas kontā. Ja agrāk par to upuriem biežāk kļuva vecāka gada gājuma cilvēki, tad pēdējā laikā blēži ķērušies klāt arī jaunāku cilvēku banku kontu iztukšošanai. Cietušie atklāj, ka krāpšana notikusi tik ticami, ka tobrīd nav bijis pat šaubu ēnas par situācijas nopietnību. Savukārt policija un arī bankas uzstāj, saņemot aizdomīgu zvanu, galvenais nekrist panikā un neveikt nekādas darbības ar savu bankas kontu.

Jūnijā Ludzas novadā viltvārži, uzdodoties par bankas darbiniekiem, zvanījuši divu banku  - “Swedbankas” un “SEB bankas” klientiem, lai it kā novērstu problēmu viņu kontā un nekavējoties   lūguši apstiprināt pieslēgšanos ar “Smart ID” aplikāciju. Arī Ludzas novada iedzīvotāja Anastasija satraukusies  par savu ieguldījumu drošību, krievu valodā runājošo krāpnieku ieteikumu izpildījusi.

“Man piezvanīja cilvēks, kurš  stādījās priekšā kā bankas drošības dienesta darbinieks un informēja, ka no mana konta kāds mēģina nozagta 130 eiro un nekavējoties vajag šo transakciju atcelt. Es šo operāciju caur “Smart ID” apstiprināju. Viņš nosauca manu vārdu, uzvārdu, personas kodu - visus manus datus. Iegāju internetbankā - naudas kontā nav, piezvanīju uz banku un tad devos uz policiju.”

Anastasija atzīst, ka brīdī, kad tik nepārprotami un tik pārliecinoši tika pateikts, ka viņas iekrājums apdraudēts, domas par iespējamo  krāpšanos nebijis vispār.

“Es neesamu nekāda muļķe.  Ja ar mani būtu runājis kāds nesaprotams cilvēks, es noteikti neuzķertos, bet, ja nosauc visu tavus datus,  protams, uzticies un  sāc pārdzīvot par to, ka tavu nauda kaut kur aizpeld. Tobrīd  jau nedomā, ka šajā brīdī tevi kāds mēģina apzagt.” 

Ludzas novadā no krāpnieku darbības cietuši 4 iedzīvotāji, kuru vidējais vecums ir ap 40 gadiem. Ludzas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietnieks Guntars Kračus atklāj, ka par minētajiem gadījumiem ir uzsākti trīs kriminālprocesi un notiek pirmstiesas izmeklēšana, bet izkrāpto naudas summu apmērs svārstās no 14 līdz nepilniem 700 eiro.

“Krāpnieki, izmantojot cilvēku uzticēšanos, visu naudu no konta pārskaitīja uz citiem kontiem, kas atrodas ārvalstīs – Anglijā un Ukrainā.

Trijos gadījumos zvani bija no nezināma numura, bet pēdējo reiz, kad zvanīja it kā no “Swedbankas”, uzrādījās numuru, kas ir sastopams arī  šīs bankas kontaktos. Cik saprotams, tas viss notiek izmantojot internet resursus un  dažādas programmas.” 

SEB bankas informācijas  drošības  vadītājs Oskars Blūmbergs  uzskata, ka sabiedrības informēšana ir pats galvenais veids cīņā ar krāpniekiem, taču arī bankas no savas puses strādā, lai samazinātu krāpšanas riskus.

“Bankām ir krāpniecības detektēšanas sistēmas, un banka to var pielāgot tā, lai konkrēta krāpšanas shēma neizdotos. Tas noteikti nepalīdzēs pirmajiem upuriem  šajā te konkrētajā krāpšanas shēmā, bet  tas noteikti var palīdzēt nākamajiem upuriem. Tas, protams, ir atkarīgs no dažādām tehniskām niansēm, ko tieši tur var izdarīt, bet bankas pilnīgi noteikti  pielāgo savus krāpniecības detektēšanas algoritmus, lai identificētu šos te  klientu apstiprinātos, bet tomēr krāpnieciskos maksājumus.”

Gadījumā, ja bankas klientam ir pamatotas aizdomas, ka noticis krāpniecisks darījums no viņa konta, atsevišķos gadījumos banka var palīdzēt.

“Ja klients saņem informāciju, ka viņa kontā negaidot  notiek kaut kāds pārskaitījums un par to informē banku, tad aizvien ir pietiekami liela iespēja, ka banka šo te maksājumu kaut kādā veidā var apturēt. Tajā pat laikā banka var sazināties  ar otru darījumā iesaistīto banku un informēt to, ka ir pamats uzskatīt, ka šis te maksājums ir krāpniecisks un atkarībā no šīs te saņēmējbankas politikas,  viņi var rīkoties dažādi. Taču, ja viņi to naudu jau ir ieskaitījuši saņēmēja kontā, tad faktiski  naudas atgriešana bez klienta piekrišanas  ir neiespējama, vai vismaz ļoti sarežģīta.”

“Swedbankas” pārstāvis Jānis Krops uzsver, veidi, kā tiek izkrāpti cilvēku dati un nauda ir dažādi, un diemžēl krāpšanas gadījumi pa telefonu nav nekas unikāls.

“Tas, ko mēs no savas puses iesakām saviem klientiem ir, ka mēs saviem klientiem esam izsūtījuši brīdinājuma īsziņas, internet bankā uzlikuši paziņojumu. Mēs aicinām cilvēkus atcerēties to vienu vienīgo mantru – banka nekad nezvanīs jums un neprasīs autorizēties internetbankā.

Banka, ja gribēs ar jums sazināties, vienmēr palūgs, lai jūs paši sazināties ar viņiem, jo tad  jūs zināt uz kādu numuru un kam jūs zvanāt. Tāpēc, ja ievēro šo vienīgo noteikumu, principā apkrāpt nevar, ja vien  jūs paši neiedosiet viņiem  savus datus.” 

Ludzas novada iedzīvotājai Anastasijai, kuru jūnijā, zvanot pa telefonu un uzdodoties par bankas drošības dienesta pārstāvi,  apkrāpa viltvārži, ir paveicies. Sadarbībā ar savu banku un banku, uz kuru tika pārskaitīta nauda no viņas konta, izdevies atgūt savus 130 eiro. Taču šis veiksmīgais piemērs neliecina, kā tā veiksies visiem. Tāpēc gan policijas, gan banku pārstāvji aicina iedzīvotājus būt modriem un uzmanīgiem, gan kontaktējoties ar nepazīstamiem cilvēkiem, gan rīkojoties ar bankas konta datiem.