Pērn Rīgā, Tallinā un Viļņā vieglāk kļuvis iegādāties dzīvokli. Mājokļu pieejamības indekss liecina, vispieejamākie mājokļi ir Rīgā. Tiesa gan - Rīgā vairāk pērk lētākos sērijveida dzīvokļus, kamēr Tallinas un Viļņas iedzīvotāji priekšroku dod dzīvokļiem jaunajos projektos.

Mājokļu pieejamība Baltijas valstu galvaspilsētās uzlabojas pēdējos piecus gadus. “Swedbank” ekonomiste Linda Vildava stāsta, ka mājokļu pieejamības indeksā vērtē 3 faktorus – iedzīvotāju ienākumus, mājokļu cenas un hipotekāro kredītu procentu likmes.

āpēc Rīgā mājokļi ir pieejamāki nekā Tallinā un Viļņā? “Swedbank” aptauja liecina, ka 80% dzīvokļu pircēji Rīgā priekšroku dod lētākiem sērijveida dzīvokļiem un tikai 20% ir gatavi pirkt dārgāku dzīvokli jaunajā projektā.

Nekustamā īpašuma firmas „Arco Real Estate” valdes loceklis Māris Laukalējs rāda infografiku ar dzīvokļu cenām. Ja 2007. gadā viens kvadrātmetrs Rīgā maksāja 1620 eiro, tagad uz pusi lētāk – 797 eiro. Kādu dzīvokļa platību par vidējo algu varēja iegādāties toreiz un šobrīd?

Linda Vildava stāsta, ka hipotekārā kredīta maksājums nedrīkst pārsniegt 30% no ienākumiem mēnesī. Pozitīva tendence – Latvijā dzīvokļi kļūst pieejamāki iedzīvotājiem ne tikai ar vidējiem un augstiem ienākumiem.

Māris Laukalējs vērtē, ka, ņemot vērā pozitīvās tendences ekonomikā un algu pieaugumu, nekustamā īpašuma tirgus Latvijā varētu būt aktīvāks. To bremzē banku konservatīvā politika.

Nekustamā īpašuma iegāde ir ilgtermiņa saistības – uz 20, 30 gadiem. Iedzīvotāji investēs nekustamajā īpašumā, ja jutīsies pārliecināti par savu darba vietu un stabilitāti nākotnē.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.