Mājokļus gribam lielākus un ārpus pilsētām, bankas arvien skatās uz Rīgu

Neraugoties uz pandēmijas radītajām blaknēm, iedzīvotāju interese par mājokļu iegādi ir saglabājusies pirmspandēmijas līmenī. Un tieši pērnais gads ar attālinātu darbu daudziem licis izšķirties par savu mājokli, bet tie, kam tādi jau ir, sapratuši, ka pietrūkst tieši vienas istabas. Taču no visiem gribētājiem pie dzīvokļa vai mājas tiek tikai puse, jo daļai nepietiek savas naudas un nav pārliecinošu prognožu par ienākumiem nākotnē, bet citi pie banku naudas netiek, jo ārpus Rīgas kreditēšana arvien ir vāja.

Banku izsniegtie kredīti mājokļu iegādei rāda, ka pērnais gads daudz neatšķirsies no iepriekšējiem – dzīvokļu un māju pirkšanai aizņemamies arvien vairāk, gadā pārsniedzot 600 miljonus eiro. Nekustamā īpašuma tirgus kompānijas “Latio” vadītājs Edgars Šīns vērtē, ka atšķirībā no dažām citām Eiropas valstīm pie mums tirgus ir saglabājies visai dzīvs. Dažos segmentos sludinājumu skaits gan sarucis par 15 – 20 procentiem, bet pircēju interese ir, turklāt arī cenas nav kritušās.

Kompānija “Bonava Latvija”, kas sevi sauc par lielāko nekustamā īpašuma attīstītāju Latvijā, šā gada pirmajā pusē plāno par piekto daļu audzēt nodarbināto skaitu un turpināt īstenot jauno mājokļu projektus Rīgā, kur vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju mitinās morāli un fiziski novecojušās mājās. Skaidro “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Būvniecības izmaksas gan turpināšot kāpt, jo Latvijā realizējami tādi lieli infrastruktūras objekti kā “Rail Baltica”, kas diktēs cenu pieaugumu arī mājokļu segmentā. Bet, neraugoties uz to, jaunajos projektos īpašumus lielākoties izpērk, pirms tie vispār ir uzcelti. Arī bankas vecas ēkas kreditē nelabprāt, saka Kļaviņš.

Arī Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas priekšsēdētājs, “Swedbank” Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainārs Balcers vēro, ka vajadzība un interese pēc mājokļiem saglabājas, turklāt bankas vairāk pievērš uzmanību ēku tehniskajam stāvoklim. Runājot par darījumiem un banku finansēšanas politiku, Balcers atzīst, ka 80 procenti tirgus notiek Rīgā un Pierīgā.

Savukārt pie kredītiem daudzi arvien netiek, jo uzkrāts pārāk maz vismaz pirmajai iemaksai, ir slikta kredītvēsture, pārāk zemi ienākumi vai darbošanās ēnu ekonomikā ar “aplokšņu algām”.