Mazajiem uzņēmējiem vieglāku nodokļu nomaksu sola pēc gada

Pēc pusotras dienas ilgām debatēm likumdevējs ir vienojies reorganizēt līdzšinējo mikrouzņēmumu režīmu. Pēc būtības tas nozīmē, ka mikrouzņēmēji no nākamā gada tiešām arī būs mikrouzņēmēji, kad šā režīma nodokļus maksās tikai pats firmas īpašnieks. Pārējiem darbiniekiem būs jāpiemēro vispārējais nodokļu režīms. Saeimas opozīcija uzsver, ka šis krīzes laiks ir pietiekams iemesls līdzšinējās kārtības saglabāšanai, taču tieši krīze ir tā, kas lielā mērā vēlreiz izgaismo mikrouzņēmumu režīma nepilnības.

Mikrouzņēmumu nodokli ieviesa pirms desmit gadiem, lai ar atvieglotu nodokļu režīmu ekonomiskās krīzes laikā mazinātu bezdarbu. Pēc pieciem gadiem jau desmitā daļa nodarbināto strādāja mikrouzņēmumos – to īpašnieki varēja maksāt mazākus nodokļus, bet strādājošo sociālais nodrošinājums bija minimāls. Tādējādi jau gadiem politiķi sprieduši par trim būtiskām problēmām: ar mikrouzņēmumu režīmu tiek kropļota konkurence, jo daļa var nemaksāt visus nodokļus, valsts budžets saņem mazāk, bet tieši valstij sanāk domāt par šā režīma nodarbinātajiem, kad tiem sašķobās veselība vai viņi paliek bez darba, jo ar niecīgi maksātu sociālo nodokli arī sociālās garantijas nav nekādas.

Par to, ka mikrouzņēmumu režīms beigu beigās sanācis izdevīgs dažiem, bet kopumā ir visai kropls, tiek runāts gadiem. Uzlabojumus pēc būtības negribēja ieviest arī trīs gadus finanšu ministres amatā pabijusī «zaļzemniece» Dana Reizniece-Ozola, kas pret nodokļa režīma reformēšanu bija arī nākamā gada budžeta pieņemšanas Saeimas sēdē.

Tikpat skeptisks ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdis Jānis Endziņš. Viņa vadītā organizācija panāca mikrouzņēmuma nodokļa režīma ieviešanu, un Tirdzniecības un rūpniecības kamera līdz šim bijusi arī pret režīma likvidāciju. Endziņš stāsta, ka no 33 tūkstošiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem problemātiska ir tikai maza daļa.

Endziņš uzskata, ka sociālā nodrošinājuma problēmas bija risināmas, arī saglabājot mirkouzņēmumu režīmu.

Saeimas izlemtais paredz, ka turpmāk mikrouzņēmuma nodokli maksāt varēs tikai pats uzņēmuma īpašnieks. Saeimas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas deputāts un uzņēmējs Krišjānis Feldmans no Jaunajiem konservatīvajiem skaidro, ka atvieglots darbības režīms patiešām mazajiem uzņēmējiem varētu būt gaidāms pēc gada.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.

No nākamā gada mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 25 tūkstošiem eiro gadā būs 25 procenti līdzšinējo 15 procentu vietā, bet lielākam apgrozījumam - 40 procentu pašreizējo 20 procentu vietā. Savukārt «ēnu ekonomiku» un nodokļu optimizācijas tieksmi mazinās tas, ka darbinieka mēnešalgai vairs nebūs 720 eiro ierobežojuma.