Jau divas nedēļas pastiprinātas drošības apstākļos veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem ir pircējiem atvērti. Savukārt lielajos tirdzniecības centros vien atsevišķu veikalu darbība ir atļauta. Kā veicas veikaliem Latgalē?

Tatjanai Antipinai Rēzeknē ir neliels apavu veikals „Apavi visai ģimenei”. Gan pati veikala saimniece strādā kā pārdevēja, gan uz nepilnu slodzi tiek nodarbināts viens darbinieks. Zaudējumi, veikalam nestrādājot, Tatjana lēš varētu būt ap 20-30 procentiem. Taču, ja nesaņemtu atbalstu no valsts, tie būtu krietni lielāki.

„Kad viss tik aizvērts, mēs noformējām dīkstāves pabalstu gan man, gan pārdevējai – 500 eiro apmērā katru mēnesi, plus par katru apgādājamo bērnu saņēmām pa 50 eiro, man kā komersantam bija iespēja noformēt arī apgrozāmo līdzekļu plūsmu, un valsts man izmaksāja katru mēnesi tā saucamos grantus, ar kuru palīdzību es varēju izmaksāt gan īres maksas, gan tekošos izdevumus.”

Tā kā veikala platība ir vien virs 30 kvadrātmetriem, telpās tiek ielaists pa vienam pircējam.

„To visu kontrolē valsts policija, tieši pie mums bija jau trīs reizes, skatījās, kā mēs pildām šos noteikumus, un dažreiz ārpusē kontrolēja cilvēku plūsmu.”

Lielas rindas pie veikala nav, reizēm ārā gaida 2-3 cilvēki. Veikala īpašniece piebilst, ka liela cilvēku pieplūduma vienlaicīgi veikalā nekad nav bijis. Arī Rēzeknē esošā apģērbu veikala „Sjuzanna” mārketinga speciālists Igors Isupovs norāda, ka arī pie apģērbu veikala lielu rindu nav un ir vien labi, ka tā.

„Jā, laiku pa laikam tā veidojas, bet teikt, ka tās rindas ir milzīgas, es arī nevaru, mums šķiet, ka tas ir labi, jo, kā pārtikas veikalos, tu redzi rindu un negribas iet uz to veikalu.”

Tagad, kad veikals ir atvērts, ir vieglāk strādāt. Pandēmijas dēļ veikals ir ieviesis jauninājumu – iespēju pasūtīt apģērbu internetā, un šī iespēja tiek turpināta arī šobrīd, jo daudziem tā ir ērtāk iepirkties.

„Mums ir izveidots pakomāts tiem cilvēkiem, kuri vēlas iepirkties veikalā un saņemt preci uz vietas, un nevēlas nākt uz veikalu darba laikā vai nevar atnākt. Un par darbinieku sastāvu, mums ir palicis tas pats, pat ir pienākuši divi kolēģi klāt.”.

Arī šajā veikalā ir bijušas pārbaudes, lai pārliecinātos par epidemioloģisko prasību ievērošanu. Kā apliecina veikala pārstāvis, ja prasības tiek ievērotas, arī šādas pārbaudes nav apgrūtinošas. Tāpat iespēju strādāt klātienē ļoti gaidīja arī makšķernieku un mednieku veikala „SAIN” īpašniece Ināra Salmiņa, jo pārdošanas apjomi ierobežojumu laikā ļoti samazinājās.

„60-70 procentiem, janvāri bija vēl vairāk, strādāju es viena, divi darbinieki bija palaisti, jo nebija, ko darīt, sēdēju es viena 3 mēnešus, darbinieki bija uz pabalsta.”

Šobrīd grūtāk ir tiem, kuri strādā lielajos tirdzniecības centros. Tā, piemēram, Daugavpils tirdzniecības un izklaides centra „Ditton” komercdirektors Vitālijs Davidovskis apliecina, ka daudzi nomnieki lūdz atlaides un domā par nomas līguma pārtraukšanu.

„Nomniekiem esam piešķīruši nomas maksas atlaides 50 procentu apmērā no nomas maksas par šī gada janvāri, februāri, martu, aprīli, piešķīrām atlaides komunālo pakalpojumu maksājumiem, kur tas ir iespējams vienojamies par parādu samaksu pa daļām, bet arī mums pašiem ir vajadzīgi resursi, lai pildītu savas saistības, lai uzturētu tirdzniecības centru, izpildītu sanitārās un epidemioloģiskās prasības, tāpēc atslābt nevaram, kamēr netiks atcelti ierobežojumi tirdzniecības centru darbībai, un mūsu nomnieki varēs strādāt bez ierobežojumiem.”

Jāpiebilst, ka no 7.aprīļa vairums lielajos tirdzniecības centros  esošie veikali ne vien nedrīkst strādāt klātienē, bet tiem nav atļauts pircējiem izsniegt attālināti iegādātās preces.