Mazo veikalu īpašniekiem daudz neskaidrību par depozīta sistēmas ieviešanu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka depozīta sistēma Latvijā tiks ieviesta no 2022.gada 1.februāra. Šī sistēma paredz, ka cilvēkam, iegādājoties  dzērienu  skārdā bundžā, stikla vai plastmasas pudelē, veikalā papildus būs jāpiemaksā 10 centi, bet atgriežot taru speciāli ierīkotos automātos, šos 10 centus varēs atgūt atpakaļ. Gan vietējie iedzīvotāji, gan mazie uzņēmēji Latgalē pagaidām par gaidāmajām izmaiņām neko daudz nezina, taču viedokļi par šādas sistēmas ieviešanu atšķiras.

Aptaujātie kārsavieši nav informēti par depozīta sistēmas darbību praksē, tāpēc vismaz pagaidām plānotās izmaiņas atkritumu šķirošanā uztver ar neuzticību.

Depozīta sistēmas būtība paredz, ka cilvēkam, iegādājoties dzērienu skārda bundžā, stikla vai plastmasas pudelē veikalā papildus būs jāpiemaksā 10 centi, bet atgriežot taru speciāli ierīkotos automātos, šos 10 centus varēs atgūt atpakaļ.

Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā pagaidām ir jaunums un zināmā mērā arī pārsteigums ne tikai iedzīvotājiem, bet arī mazo veikaliņu īpašniekiem Latgalē. Jānis Kuzmans no Kārsavas novada jau 30 gadus vada mazumtirdzniecības uzņēmumu “Auseklis”. Pašlaik viņam pieder pieci nelieli veikali, četri – Kārsavas pilsētā un viens – Mežvidu pagastā. Jānis atklāj, ka to visu platība ir lielāka par 60m2 , kas nozīmē, ka visos būs jāizvieto depozīta automāti un viņu tas satrauc.

“Tā smaka būs neizbēgama. Katrā pudelē kaut kas paliek. Uztaisīs kārtējo cūku kūti. Es nekad neticēšu, ka Igaunijā, kur šī sistēma darbojas, tās smakas nav. Šobrīd zaudētājs ir vienkāršais patērētājs, kurš būs spiests maksāt pie taras lieko naudu un uz patērētāju rēķina vinnēs tas, kurš jau sašķirotos atkritumus pārstrādās.”

Uzņēmējs arī ļoti skeptiski izturas pret depozītu sistēmas ieviešanas efektivitāti un pārliecināts, ka cilvēkus šķirot atkritumus un nemēslot var iemācīt arī ar citām metodēm.

“Varbūt tos sodus par mēslošanu varētu palielināt. Savukārt depozīta sistēma nav tas labākais risinājums, neticu, ka  tādā veidā varētu tikt samazināts atkritumu daudzums. Jau šobrīd  atkritumus var nodot par brīvu un patērētājam nav nekas jāpiemaksā.”

Ainai Namsonei Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā pieder veikaliņš 100m2 lielā platībā. Tas  atrodas pašā ceļa malā vēl padomju laiku celtajā ēkā. Viņa atklāj, ka par  depozīta sistēmu  ir dzirdējusi, bet tā īsti par to daudz neko nezinot.

“Manuprāt, šādā veidā šķirot un savākt atkritumus nav peļama doma. Ir cerība, ka tad, ja varēs  ar to nopelnīt, plastmasas pudeles nemētāsies ceļmalās un mežos, kā tas ir pašlaik. Par vietu depozīta sistēmas automātam veikala telpās ir jāpadomā, jāskatās, kas un uz kādiem noteikumiem to gribēs uzstādīt.”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pārstāvis Artūrs Toms Plešs skaidro, ka pašlaik galvenais mērķis ir  informēt par depozīta sistēmas elementiem un darbības organizēšanu, par līgumpartneriem, par depozīta iepakojuma apmēriem un pieņemšanas vietu skaitu, kā arī par sistēmas darbības finansēšanu.

“Depozīta sistēma jau darbojas gan Eiropā, gan citās pasaules valstīs un tā nodrošina vides kvalitātes uzlabošanos. Būs paredzēti divi atgriešanas veidi: automātiskais, kur pet- pudeli pieņem depozītu sistēmas automāts, kad automāts to reģistrē, saskaita un attiecīgi izdrukā vai nu čeku par noteikto naudas summu, kuru var atprečot kādā veikalā. Ja esi nodevis 11 pudeles – saņemsi 1 eiro 10 centus.”

Gatavojot izmaiņas Iepakojuma likumā tikuši izstrādāti arī noteikti kritēriji, kādās tirdzniecības vietās būs jāizvieto depozīta sistēmas automāti.

“Republikas pilsētās, ja tirdzniecības zāles platība ir vienāda vai lielāka par  300m2 un citās administratīvajās teritorijās, ja tirdzniecības zāles platība ir vienāda ar 60m2 vai lielāka. Ja gadījumā šī te platība ir mazāka, vai nav pašvaldībā vietas, kur dzēriena pudeles nodot, tad pašvaldība pieņems lēmumu, kur šīs dzēriena pudeles varēs nodot. Ir vietas, kur nebūs šo depozīta automātu. Tur būs iespējams nodot pudeles manuāli, būs cilvēks, kas pieņems pudeles un atgriezīs skaidru naudu.”

Latvijā depozīta sistēmas darbību  realizēs viens operators. 2025. gadā plānots  pārstrādāt  77 %  pet- pudeļu  no kopējā saražotā dzērienu apjoma, bet 2029. gadā  - jau 90% plastmasas pudeļu.