LSM ziņās: Mazumtirdzniecība pasaulē pērn piedzīvoja vēl nebijušus kritumus

Covid-19 pandēmijas smagi skārusi daudzas jomas un bez ietekmes tā, protams, nav atstājusi arī mazumtirdzniecības nozari. Lai gan dažām apakšnozarēm pandēmijas laiku izdevies pārciest salīdzinoši veiksmīgi, tikmēr citi pandēmijas dēļ gaismu tuneļa galā tā arī nesaskatīja, tādēļ nācās atlaist daudz darbinieku vai pat pārtraukt darbību. Te runa ir par apģērbu un apavu tirgotājiem.

Mazumtirdzniecība pasaulē pērn piedzīvoja vēl nebijušus kritumus, un pārmaiņas, kas nozarē jau bija sākušās, piespiedu kārtā uzņēma jaunu tempu, mazumtirdzniecības dalībniekiem pielāgojoties lielā ātrumā. Runa ir par tirdzniecību internetā. Tāpat kā valstu pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu apmērs, arī dati par mazumtirdzniecības tendencēm dažādās Eiropas valstīs ir atšķirīgi. Dažās valstīs februārī piedzīvots vairākos mēnešos pirmais vai jau kārtējais kāpums, tikmēr citās vērojams kritums. Piemēram, straujāks mazumtirdzniecības apmēra kritums februārī salīdzinājumā ar 2020.gada otro mēnesi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm bijis Portugālē – vairāk nekā 15%, savukārt straujākais pieaugums fiksēts Beļģijā – 11%. Skaidro bankas „Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ne visiem ierobežojumu laikā veiksmīgi izdevies noturēt galvu virs ūdens. Dažiem apģērbu un apavu tirgotājiem, kuriem jau pirms pandēmijas neklājās viegli, šis laiks bijis liktenīgs – vai nu atlaisti darbinieki vai darbību nācies izbeigt. Situācija tik strauji kā varētu gribēt neuzlabojas. Lai gan uzņēmumu pielāgošanās ir arvien veiksmīgāka, mazumtirdzniecības nozares atveseļošanos rietumu pasaulē ir nomākuši arvien klātesošie un pat pastiprinātie ierobežojumi, kā arī lēna vakcīnācija dažās valstīs. Tas nozīmē, ka darbinieku atlaišanas un uzņēmumu grimšana turpinās.

Piemēram, Somijas veikalu tīkls “Stockmann” nesen paziņoja, ka ierobežojumu un arī apgrozījuma krituma dēļ varētu uz laiku slēgt visus savus veikalus Somijā. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 1000 cilvēku uz trim mēnešiem paliktu bez darba. Viegli nav gājis arī Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānijai “H&M”. Gada pirmajā ceturksnī uzņēmums strādāja ar vairāk nekā 1 miljarda zviedru kronu tīrajiem zaudējumiem, un Spānijā nāksies likvidēt vairāk nekā 1000 darbavietu. Šajā valstī tiks slēgti arī 30 veikali, bet pasaulē kopumā tikšot slēgti 350 no 5000 veikaliem. Arī Lielbritānijas mazumtirgotājam „Marks&Spencer” nācies likvidēt tūkstošiem darbavietu, piedzīvojot pirmos zaudējumus 94 gadu laikā. Arī šis mazumtirgotājs, kā jau visi, cenšas veicināt preču pārdošanu tiešsaistē un tādēļ šopavasar savā tīmekļa vietnē sāks pārdot 11 konkurentu zīmolu apģērbus.

Tomēr tirdzniecība internetā nespēj atsvērt veikalu aizvēršanu un peļņa joprojām samazinās. Piemēram, „Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA atzinis – nav šaubu, ka situācijas uzlabošanās apģērbu tirgotājiem nozīmēs tikai labu, jo šī ir kategorija, kuru daudzi pircēji nevēlas iegādāties attālināti. Arī „Citadele” ekonomists Āboliņš atzīst, ka cilvēki vēlas iepirkties klātienē.

To, ka patērētājiem patiesi patīk iepirkties klātienē, varēja novērot kaut vai šonedēļ Lielbritānijā, kur jau ar daļējiem ierobežojumiem atvērušies visu veidu veikali. Piemēram, rindas pie „Primark” veikaliem līdzinājās un pārspēja tās, ko varējām novērot nesen Latvijā.

Arī vienam no pasaules lielākajiem modes mazumtirgotājiem “Inditex”, kura pārziņā ir tādi zīmoli kā “Zara”, “Pull&Bear”, “Massimo Dutti” un “Bershka”, peļņa samazinājusies. Tas pats stāsts attiecināms arī uz Latvijā zināmo apģērbu tirgotāju “Mango”. Savukārt Covid-19 izraisītās krīzes dēļ pērn aprīlī Lielbritānijas lielveikalu tīkls „Debenhams” bija spiests iecelt maksātnespējas administratoru. Apritot gadam kopš šī notikuma, veikala bijušie darbinieki Īrijā izgāja ielās, lai paustu savu nosodījumu. Uzņēmums slēdzis visus savus veikalus, likvidējot aptuveni 12 000 darbavietu. Savukārt britu tiešsaistes modes grupa „Boohoo” nesen paziņoja, ka iegādājusies „Debenhams” intelektuālā īpašuma aktīvus, ļaujot izmantot tā zīmolus.